“Kliedējot sabiedrībā izskanējušās bažas un ņemot vērā Valsts prezidenta norādes par iespēju pārāk plaši interpretēt sākotnējo likumprojekta redakciju, Juridiskā komisija ir sākusi pārskatīt likuma grozījumos ietvertās normas, lūkojot, lai kriminālatbildība nepārprotami būtu paredzēta par vēršanos pret valsts iekārtu antikonstitucionālā veidā. Līdz ar to vēlos uzsvērt, ka diskusijas par valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu vai Saeimas deputātu skaita samazināšanu nevarēs interpretēt kā krimināli sodāmas darbības. Vēlamies novērst bažas par to, ka šos grozījumus varētu interpretēt kā vēršanos pret Satversmē nostiprināto vārda brīvību,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš piebilst, ka likuma grozījumi tiek skatīti iespējami plašā lietpratēju lokā, rūpīgi uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus.

Deputāti šodien atbalstīja iekšlietu ministra iesniegto priekšlikumu, kas paredz 80.panta 1.daļas dispozīciju papildināt ar frāzi “Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā”. Tādējādi atbildība būs paredzēta par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Par to paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Tāpat komisijas atbalstu šodien guva priekšlikums, kas paredz atbildību par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā.

Kopumā Krimināllikuma grozījumu 2. lasījumam iesniegti 32 priekšlikumi un komisija to izskatīšanu plānojusi turpināt 5. aprīlī, informē G. Bērziņš. Likumprojektu otrajā galīgajā lasījumā Saeimā plānots skatīt 7. aprīlī.

Likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza parlamenta Juridiskā komisija un Nacionālās drošības komisija.

Drošības situācija pasaulē un Eiropā pēdējā laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz jauna veida apdraudējumiem, iepriekš uzsvēra Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999. gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.

Kā norādījuši valsts drošības iestāžu pārstāvji, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Grozījumi Krimināllikumā izstrādāti, sadarbojoties Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Drošības policijai, Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Augstākajai tiesai, Rīgas apgabaltiesai, Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrai, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un Sabiedriskās politikas centram PROVIDUS.