Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs 10 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un 15 blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kopsēdē mutvārdu procesā tiesa izskatīs vienu blakus sūdzību. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ģenerālprokuratūra, Datu valsts inspekcija un Labklājības ministrija.

AT Civillietu departaments tiesas sēdē rakstveida procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Divās lietās saņemti protesti par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 6.aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs, pēc tautības lietuvietis, vērsās dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu par vārda un uzvārda maiņu, kā rezultātā pieteicēja vārds un uzvārds tiktu atveidots ar lietuviešu galotni -as. Pieteicējs arī vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lūdzot labot Iedzīvotāju reģistrā pieteicēja vārdu un uzvārdu tādējādi, lai viņa vārds un uzvārds tiktu atveidots ar lietuviešu galotni -as. Iestādes pieteicēja lūgumu atteica, norādot, ka, iegūstot Latvijas pilsonību, pieteicēja vārds un uzvārds atveidots atbilstoši latviešu valodas pareizrakstības normām un tradīcijām.

Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Tiesas secināja, ka citvalodas vārda un uzvārda atveide atbilstoši latviešu valodas pareizrakstības normām un tradīcijām ir uzskatāma par privātās dzīves ierobežojumu, taču konkrētajā gadījumā nav konstatējams pieteicēja privātās dzīves neaizskaramības pārkāpums.

Augstākajai tiesai ir jāatbild uz jautājumu, vai pieteicējam ir tiesības uz sava vārda un uzvārda, kas atveidots atbilstoši latviešu valodas normām, maiņu, kā arī vārda un uzvārda ieraksta labošanu Iedzīvotāju reģistrā, kā rezultātā pieteicēja vārds un uzvārds tiktu atveidots ar lietuviešu galotni -as. (Lieta Nr. SKA‑36/2016);

2) Administratīvo lietu departaments 7. aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējs vērsās Ģenerālprokuratūrā ar prasību atlīdzināt mantai nodarītos zaudējumus sakarā ar kriminālprocesā nepamatoti piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu un kriminālprocesuālo aizturēšanu. Ģenerālprokuratūra atteica atlīdzināt minētos zaudējumus, ko par pareizu atzina arī apgabaltiesa.

Pieteicēja ieskatā, apgabaltiesa nepamatoti nav piemērojusi likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 4. panta pirmās daļas 5. punktu un atlīdzinājusi zaudējumus, kas pieteicējam radušies laikā, kamēr viņam kriminālprocesa ietvaros bija piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, jo nepareizi interpretējusi Kriminālprocesa likuma 248. panta otro daļu.

Lietā izšķirams jautājums par minēto tiesību normu interpretāciju. (Lieta Nr. SKA-711/2016);

3) Administratīvo lietu departaments 8.aprīlī rakstveida procesā izskatīs Datu valsts inspekcijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Privātpersonai (trešā persona) piederoša automašīna tika novietota SIA „Europark Latvia” (pieteicēja) autostāvvietā, nesamaksājot par automašīnas stāvēšanas laiku. Līdz ar to pieteicēja šai automašīnai izrakstīja soda kvīti. Pieteicējas parādu piedziņas sabiedrība Ceļu satiksmes drošības direkcijā ieguva personas datus par automašīnas īpašnieku, kurus tālāk nodeva parādu piedziņas sabiedrībai. Trešā persona vērsās Datu valsts inspekcijā ar sūdzību par šādu viņas personas datu prettiesisku apstrādi.  Datu valsts inspekcija ar lēmumu uzlika pienākumu pieteicējai pārtraukt trešās personas datu apstrādi, kas vērsta uz līgumsoda piedziņu.

Par Datu valsts inspekcijas lēmuma atcelšanu pieteicēja vērsās tiesā. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja un atcēla Datu valsts inspekcijas lēmumu, secinot, ka konkrētās fiziskās personas datu apstrāde izriet no tās kā datu subjekta līgumsaistībām.

Augstākajai tiesai kasācijas kārtībā jārisina jautājums, vai trešās personas datu apstrāde atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 2. punktā noteiktajam datu apstrādes pamatam, proti, datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām. (Lieta Nr. SKA-15/2016).