Juridiskā komisija otrajā lasījumā atbalstīja saistītos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas arī no Saeimas darbu reglamentējošā likuma izslēdz normas par parlamenta piekrišanu deputāta izdošanai administratīvai sodīšanai.

Lai nodrošinātu, ka sabiedrība joprojām var uzzināt par deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, Juridiskā komisija likumprojektu trešajā lasījumā papildinājusi ar kārtību, kādā tiks paziņots par administratīvi sodītajiem deputātiem.

To darīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, reizi kārtējās sesijas laikā Saeimas sēdē paziņojot par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem.

Paziņojumā ietvers informāciju par deputāta izdarīto administratīvo pārkāpumu, norādot normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu persona saukta pie administratīvās atbildības; institūciju, kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu; uzliktā soda veidu, kā arī datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Šāda paziņojuma sagatavošanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra.

Patlaban Satversme noteic, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.

Kā norāda Satversmes grozījumu iesniedzēji, imunitātes mērķis ir nodrošināt parlamenta netraucētu funkcionēšanu un pasargāt deputātus no politiski motivētām apsūdzībām. Atsaucoties uz starpvalstu pretkorupcijas organizāciju GRECO, likumprojekta anotācijā norādīts, ka administratīvās imunitātes privilēģija ir pārāk plaša un bezjēdzīga šodienas Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā. Imunitāte būtu jānosaka pietiekami šauri, un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, kuru sodīšana nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļa darbību.