„Jautājums par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu ir svarīgs, taču vienlaikus arī ļoti sensitīvs, ko apliecina plašās diskusijas šodienas sēdē. Tomēr visi Cilvēktiesību komisijas deputāti ir vienisprātis, ka likumprojekts ir nepieciešams,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

„Kopš Otrā pasaules kara sākuma pagājuši jau gandrīz 80 gadi, un ir pēdējais laiks nolikt pie malas sakaitētās vēsturiskās emocijas. Mūsu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kara dalībniekiem neatkarīgi no viņu piederības kādai no karojošajām pusēm, tādā veidā rosinot sabiedrības saliedētību,” sacīja I.Laizāne, piebilstot, ka arī turpmāk komisijā paredzamas spraigas diskusijas par to, kā vislabāk to izdarīt.

Latvijā līdz šim Otrā pasaules kara dalībnieka statuss nav nostiprināts normatīvajos aktos, taču ar jauno likumprojektu to iecerēts mainīt. Likumprojekts paredz par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīt tos Latvijas pilsoņus, kuri bija Latvijas pilsoņi jau 1940. gada 17. jūnijā – Latvijas Republikas okupācijas dienā – un laikā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim jebkuras valsts regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas militārajiem formējumiem.

Likumprojektā noteikta kārtība, kādā persona var iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Tāpat tajā norādīts, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas.

Otrā pasaules kara dalībniekiem paredzēts izsniegt noteikta parauga apliecību un krūšu nozīmi. Pašvaldība būs tiesīga lemta par sociālajām garantijām kara dalībniekiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Kā informēja I. Laizāne, Cilvēktiesību komisija lūgs sagatavoto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” skatīt pirmajā lasījumā Saeimā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.