Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 27 kasācijas sūdzības par zemākas instances tiesas spriedumiem, piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem, vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu un vienu pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Divās lietās saņemti kasācijas protesti par pirmās instances tiesā apstiprinātu vienošanos par vainas atzīšanu un sodu un vienā lietā izskatīs pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu. 

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 16. maijā rakstveida procesā izskatīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

VSAA, piešķirot pieteicējai, LR pilsonei, vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžā neņēma vērā laiku no 1973. līdz 1984. gadam, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā.

Pieteicēja vērsās tiesā, uzskatot, ka minētais laiks ir ieskaitāms viņas apdrošināšanas stāžā, līdz ar ko pensijas apmērs nosakāms lielāks.

Administratīvā apgabaltiesa uzdeva aģentūrai minēto laiku ieskaitīt pieteicējas apdrošināšanas stāžā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 11. panta 3. punkta „e” apakšpunktu, atbilstoši kuram pieteicēja ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalsts – Latvijas – tiesību aktiem, un Latvijas Republikas likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punktu, kas noteic, ka Latvijas Republikas pilsonim līdz 1990. gada 31. decembrim uzkrātais darbs bijušās PSRS teritorijā ir pielīdzināms apdrošināšanas stāžam.

Aģentūra iesniedza kasācijas sūdzību, uzskatot, ka atbilstoši regulai Nr. 883/2004 atbildīga par pensijas piešķiršanu par laiku, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā, ir Lietuva.

Tādējādi Augstākajai tiesai ir jāatbild uz jautājumu, vai pieteicējas, kas ir Latvijas Republikas pilsone, apdrošināšanas stāžā, aprēķinot vecuma pensiju, ir ieskaitāms uzkrātais darbs līdz 1990. gada 31. decembrim bijušās PSRS teritorijā – Lietuvā. Proti, vai konkrētajā gadījumā jāpiemēro likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punkts. (Lieta Nr. SKA-137/2016).

2) Administratīvo lietu departaments 18. maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Lietā ir pārsūdzēts izbraukšanas rīkojums ārzemniekam sakarā ar nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā. Pieteicējs sakarā ar citas valsts pilsonības iegūšanu atteicās no nepilsoņa statusa, taču Imigrācijas likumā noteiktajā termiņā neiesniedza dokumentus pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Pieteicēja nav saņēmis arī termiņuzturēšanās atļauju. Kā apstākļus, kas būtu jāņem vērā, vērtējot izbraukšanas rīkojuma tiesiskumu, pieteicējs ir norādījis to, ka dzīvo Latvijā kopš bērnības, šeit dzīvo viņa pilngadīgie bērni Latvijas pilsoņi, kā arī māte Latvijas nepilsone, kurai sakarā ar vecumu un veselības stāvokli esot nepieciešama aprūpe. (Lieta SKA-725/2016).