Pētījuma mērķis bija izvērtēt Tiesnešu ētikas komisijas darbību kopš tās izveides 2008. gadā, analizējot izveides mērķu sasniegšanu un darbības tematiku. Pētījumā uzmanība pievērsta gan Latvijai saistošu starptautisko organizāciju rekomendācijām attiecībā uz tiesnešu ētiku, gan pašu Latvijas tiesnešu izpratnei par ētikas komisijas darbības mērķiem un uzdevumiem.

Būtisks šī pētījuma secinājums ir Tiesnešu ētikas komisijas darbības augstais vērtējums tiesnešu vidē. Komisija ir spējusi rosināt diskusiju tiesnešu vidū un uzsākusi veidot viendabīgas tiesnešu ētiskās prakses standartus ar saviem skaidrojumiem un atzinumiem. Pētnieces norāda, ka Tiesnešu ētikas komisijas uzsāktais pakāpeniskais darbs, izsverot un diskutējot tiesnešu vidē aktuālos jautājumus, veido dziļus pamatus izpratnes maiņai par tiesnešu ētiku un tās vietu profesionālajā darbībā. Tiesneši uzticas ētikas komisijas darbībai un redz to kā profesiju pārstāvošu organizāciju, kas ir uzņēmusies tiesnešu padomdevēja un atbalsta funkciju, bet mazāk kā represīvu un kontroles institūciju. Dažkārt tiesneši gan norādījuši, ka atsevišķi komisijas atzinumi, skatot ētikas pārkāpumu lietas, ir bijuši pārāk maigi.

Pašas komisijas vērtējumā kā būtiskākais veikums tiek skatītas Vadlīnijas saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem. Savukārt Tiesnešu ētikas kodeksa pilnveidei komisija nav pievērsusies gan resursu trūkumu dēļ, gan dēļ situatīvas pieejas ētikas jautājumu risināšanai. Kā tiesnešiem aktuālākās problēmas pētījums atklāj tiesnešu izturēšanos un rīcību tiesas zālē un sabiedrībā, interešu konfliktus un komunikāciju ar medijiem.

Vienlaikus ar pozitīvu ētikas komisijas darbības vērtējumu pētījums identificē vairākus riskus komisijas turpmākā darbībā. Risku rada komisijas sastāva maiņa. Komisijas sastāvs bijis salīdzinoši nemainīgs divu termiņu periodā, un paredzama tā būtiska nomaiņa. Komisijas darbā liels uzsvars likts uz neformālu vienošanos par tās darbības principiem, diskusiju un atvērtību pret no sabiedrības nākošiem signāliem, kas nav fiksēts reglamentā. Tas rada pēctecības nodrošināšanas problēmu. Otrs risks saistāms ar resursu trūkumu komisijas darbības nodrošināšanai un slodzes nesamazināšanu tiesnešiem, kas darbojas pašpārvaldes institūcijās.

Pētījuma ietvaros tika veiktas intervijas ar Tiesnešu ētikas komisijas dalībniekiem, prokuratūras un advokatūras pārstāvjiem, notika fokusa grupas diskusija ar dažādu līmeņu tiesnešiem un tiesnešu aptauja, kurā bija aicināti piedalīties visi Latvijas tiesneši. Pētnieces analizēja arī Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumus, atzinumus un lēmumus, veica ētikas komisijas reglamenta un Tiesnešu ētikas kodeksa kontentanalīzi.