Iepazīstoties ar Rīgas domes iesniegtajiem dokumentiem – Grozījumi Rīgas domes 2010. gada 24. augusta saistošajos noteikumos Nr. 89 „Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā”; paskaidrojuma rakstu; Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas 2016. gada 18. maija lēmuma (sēdes prot. Nr. 65, 1.§) izrakstu, tāpat arī ar Rīgas domes sniegto preses relīzi, saprotams, ka šādi grozījumi Noteikumos paredzēti, lai visām personām dotu iespēju iegādāties “Rīdzinieka karti” un varētu izmantot tās sniegtās priekšrocības – 5-10% dažiem ārstniecības pakalpojumiem, 1 eiro atlaide “Rīgas Zooloģiskajā dārzā”, 10% atlaide par sanatorijas “Jantarnij bereg” pakalpojumiem (skatīt: https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/ridzinieka-karte.htm), “slīdošā grafika biļete”, stundas biļete, atlaide stāvvietu izmantošanai.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa paredz, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Attiecīgi valsts pārvaldes iestādēm būtu jārīkojas privātpersonas interesēs un to rīcībai ir jābūt skaidrai, saprotamai, efektīvai.

Tiesībsarga ieskatā, grozījumi Noteikumos, kas paredz iespēju iegādāties “Rīdzinieka karti” par 775 eiro gadā pirmšķietami nav atbilstoši labas pārvaldības principam, jo no Rīgas domes sniegtās informācijas nav skaidrs, kāpēc tiek noteikta šāda kartes cena, kādi nodokļu ieņēmumi tiek rēķināti sākotnējās summas ieguvē (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis?) un kāpēc kartes summa ir tieši puse no sākotnējās nodokļu ienākumu summas. Tāpat jāsecina, ka šāda “Rīdzinieka kartes” cena gadā 775 eiro apmērā nav atbilstoša tās izveidošanas mērķa sasniegšanai, jo personas izdevumi nav līdzvērtīgi piedāvātājam labumam un personas visticamāk neizvēlēsies izmantot šo pakalpojumu. Iespējams šie grozījumi noteikumos ir iestrādāti, lai formāli izpildītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu izvērtēt iespēju “Rīdzinieka karti” par konkrētu samaksu atļaut iegādāties citām personu kategorijām, taču pēc būtības šis ierosinājums nav ieviests, jo piedāvā pakalpojumu, kas nemaz iedzīvotājiem nebūs pieejams un nebūs interesants tā dārdzības dēļ.