Patlaban par repatriantu var kļūt persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis. Daudzi tautieši Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās vai tika izsūtīti uz Sibīriju, un viņu mazmazbērni vairs nevar kļūt par repatriantiem, jo šobrīd likumā noteikts divu paaudžu ierobežojums, skaidro Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Cilvēktiesību komisijas atbalstītie grozījumi paredz, ka par repatriantu turpmāk varēs kļūt persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis. Tāpat likumprojektā veikti atsevišķi precizējumi saistībā ar repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanu. Tie repatrianta ģimenes locekļiem atvēl divus gadus, lai pārceltos uz dzīvi Latvijā un varētu saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu.

Līdz šim Repatriācijas likumā noteikts, ka ģimenes locekļiem ir tiesības ieceļot Latvijā tikai kopā ar repatriantu, taču realitātē bieži vien visa ģimene reizē nevar pārcelties, jo nepieciešams nokārtot dažādus sadzīves jautājumus, iepriekš Cilvēktiesību komisijas sēdē uzsvēra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

Repatrianta vīrs vai sieva var iegūt repatrianta ģimenes locekļa statusu tikai tad, ja laulība noslēgta pirms statusa pieprasīšanas un repatriants uzturējies ārvalstī vismaz piecus gadus pirms statusa pieprasīšanas, nosaka grozījumi. Tas nepieciešams, lai izvairītos no gadījumiem, kad ļaunprātīgi tiek izmantotas Imigrācijas likumā noteiktās normas.

Likumprojekts novērš pretrunas starp šobrīd spēkā esošo Repatriācijas likumu un Imigrācijas likumu. Likumprojektā iekļautas normas, kas precizē repatrianta un viņa ģimenes locekļu - ārzemnieku - ieceļošanu, nosakot, ka šos jautājumus regulē Imigrācijas likums. Saistībā ar šo normu papildināti arī repatrianta statusa piešķiršanas atteikuma pamati.

Grozījumi Repatriācijas likumā galīgajā lasījumā vēl jāizskata Saeimā. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. augustā.