Tieslietu padomes un Valsts prezidenta izveidotās komisijas diskusijā, kas notika 13. jūnijā, Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš minēja vairākus turpmākās virzības iespējamos variantus – grozījumus likumā “Par tiesu varu” varētu virzīt Saeimas Juridiskā komisija, Tieslietu ministrija vai pats Valsts prezidents.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vērsa uzmanību, ka šis jautājums jau vairākkārt ir bijis Tieslietu padomes dienas kārtībā, bet līdz šim nav guvis politisku atbalstu. „Jācer, ka šāda augsta līmeņa atzinumiem, ko sniegusi Valsts prezidenta izveidotā komisija, būs jūtams svars un sekos virzība,” sacīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

Tiesiskās vides pilnveides komisija norādīja, ka, analizējot Tieslietu padomes darbību, uzmanība vērsta trīs jautājumu virzieniem – par Tieslietu padomes kompetenci, par padomes sastāvu un par Tieslietu padomes pārvaldību.

Komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem komisijas priekšlikumiem ir Tieslietu padomes kompetences paplašināšana, nododot tās pārziņā visus tiesnešu karjeras jautājumus, Saeimai atstājot tikai Satversmē noteikto tiesību apstiprināt tiesnesi amatā vienreiz – karjeras sākumā. Komisijas ieskatā, tiesnešu karjeras jautājumu iekļaušana Tieslietu padomes kompetencē mazinātu izpildvaras un likumdevēja varas ietekmi uz tiesnešu profesionālo izaugsmi un tiesu varu kopumā.

Otrs būtisks priekšlikums – Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšana, pirmkārt, ar sastāva izmaiņām, otrkārt, ar finansējumu.

Tiesiskās vides pilnveides komisija uzskata, ka pārskatāms likumā noteiktais Tieslietu padomes sastāvs. Pašreizējais modelis, kad ex officio locekļa statuss Tieslietu padomes sastāvā ir arī politiķiem – tieslietu ministram un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam – ir pretrunā ar Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes rekomendācijām, kurās uzsvērts, ka tieslietu padomes sastāvā nevajadzētu būt aktīviem politiķiem, parlamenta locekļiem un izpildvaras pārstāvjiem. Komisija uzskata, ka, paplašinot Tieslietu padomes pilnvaru apjomu attiecībā uz tiesnešu karjeru, būtu apsverams jautājums par to, vai minēto amatpersonu dalība šajā padomē patiešām ir nepieciešama. Diskusijas bijušas arī par Satversmes tiesas priekšsēdētāja nepieciešamību Tieslietu padomes sastāvā. Vienlaikus komisija rosina apsvērt iespēju Tieslietu padomes sastāvā kā pilntiesīgus locekļus iekļaut sabiedrības pārstāvjus, kas varētu tikt izraudzīti, piemēram, no goda tiesnešu vidus vai no vēlētā akadēmiskā personāla, t.i., asociēto profesoru vai profesoru ar juridisko zinātņu doktora grādu, vidus. Sabiedrības pārstāvju kandidatūras apstiprināšanai Saeimā varētu izvirzīt Valsts prezidents.

Jautājumā par tiesu budžetu Tiesiskās vides pilnveides komisija norādījusi uz nepieciešamību noteikt Tieslietu padomes noteicošo lomu tiesu budžetu veidošanā, kā arī Tieslietu padomes pastāvīga budžeta nodalīšanu. Komisija uzskata, ka, paplašinot Tieslietu padomes funkcijas, nepieciešams paredzēt ievērojami lielāku Tieslietu padomes locekļu iesaisti tās darbā, atslogojot viņus no pamatdarba, un vēlētajiem locekļiem paredzot atlīdzību. Attiecīgi nepieciešama arī mērķtiecīga padomes darbības plānošana un moderna, efektīva darba organizācija.

Noslēdzot Tieslietu padomes un Tiesiskās vides pilnveides komisijas tikšanos, vienprātīgs bija secinājums, ka Tieslietu padomei jākļūst par neatkarīgu un koleģiālu tiesu varu pārstāvošu institūciju, kam ir reālas iespējas uzlabot tiesu sistēmas darbību. Tieslietu padome atzinīgi novērtēja Tiesiskās vides pilnveides komisijas darbu un izstrādātos priekšlikumus un apliecināja gatavību iesaistīties turpmākās diskusijās un darbībās priekšlikumu realizēšanā.

Viens no Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas pirmajiem uzdevumiem bija Tieslietu padomes normatīvā regulējuma un darbības izpēte un analīze. 24. maijā komisija publiskoja ziņojumu par Tieslietu padomes darba pilnveidošanu. 13. jūnijā komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš un locekļi Anita Rodiņa, Inga Vilka un Valsts Kalniņš ziņojuma svarīgākos secinājumus prezentēja Tieslietu padomei.