Starptautiskajām tiesībām ir bijusi izšķiroša loma Baltijas valstu vēsturē 20. gadsimtā, norādīja I.Lībiņa-Egnere. Pateicoties tam, ka daudzas valstis nekad neatzina Latvijas okupāciju un iekļaušanu Padomju Savienībā, Latvijai bija iespēja saglabāt valstiskuma nepārtrauktību, deviņdesmito gadu sākumā atjaunot neatkarību un 1922. gada Satversmes darbību ar tajā iekļautajām Rietumu vērtībām un tiesiskuma principiem. Līdz ar to šajās dienās mēs svinam diplomātisko attiecību pilnīgas atjaunošanas 25. gadadienu ar daudzām Rietumvalstīm, pauda I.Lībiņa-Egnere. 

Šobrīd pasauli ir pārņēmuši vairāki starptautiski konflikti, un viens no tiem ir Krievijas īstenotā agresija pret Ukrainu un nelikumīgā Krimas pussalas aneksija un okupācija, uzsvēra I. Lībiņa-Egnere. Mēs redzam, ka Krievijas Federācija pārkāpj virkni starptautisku un divpusēju līgumu. Tiek pārkāpts valsts teritoriālās integritātes princips, valsts robežas neaizskaramības princips, strīdu miermīlīgas noregulēšanas princips, aplami interpretētas humanitārās intervences un tautiešu aizstāvības doktrīnas. Taču Latvijas pieredze rāda, ka starptautiskās tiesības ir pierādījušas savu efektivitāti un to ievērošana dod rezultātu, pat ja tas prasa gadu desmitus. Patiesi ceru, ka Ukraina spēs de facto atjaunot savu teritoriālo integritāti daudz īsākā laika posmā, pauda Saeimas priekšsēdētajas biedre. 

Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka arī krīzes apstākļos mums visiem ir jāievēro gan likuma burts, gan likuma gars.  Taču jāatzīst, ka starptautiskajās attiecībās nepastāv universāla institūcija, kuras spēkos būtu likt visiem spēlētājiem ievērot starptautisko tiesību normas. Konfliktu gadījumā starptautiskā sabiedrība cer uz risinājumu tādās starptautiskajās institūcijās kā ANO Drošības padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.  Diemžēl dažas valstis, kurām ir balsstiesības šajos starptautiskajos formātos, pašas ir šo konfliktu dalībnieces vai pat ierosinātājas, kas strīdu noregulējumu padara sarežģītāku un grūti vadāmu. 

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa, taču diemžēl ikvienā krīzē cieš cilvēki, pauda I. Lībiņa-Egnere. Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka blakus jau esošajiem starptautisko tiesību risinājumiem ir nepieciešama mūsu visu politiskā griba, empātija un solidaritāte, lai cīnītos ar vēl nebijušiem starptautisko krīžu izaicinājumiem. 

Šo juristu forumu Eiropas Starptautisko tiesību asociācija Latvijā rīko sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu un Satversmes tiesu.  Kopš Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas dibināšanas ikgadējās konferences ir kļuvušas par neatņemamu un īpaši atzītu notikumu Eiropas tiesību zinātnes aprindās. Konferencē Rīgā plānojuši ierasties vairāk nekā 400 dalībnieku no 43 pasaules valstīm, tostarp daudzi augsta līmeņa starptautisko tiesību lietpratēji.