Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Konkurences padome, Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divus pieteikumus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzētā vai cietušā kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Četras lietas izskatīs sakarā ar pieteikumiem vai protestiem par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 14. septembrī rakstveida procesā izskatīs AS „Latvijas Gāze” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Konkurences padome konstatēja Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu pieteicējas AS „Latvijas Gāze” darbībās un uzlika naudas sodu, kā arī pienākumu izbeigt netaisnīgo tirdzniecības noteikumu piemērošanu pret jauniem lietotājiem, pārtraucot sasaistīt dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējā lietotāja parāda samaksu. Pieteicēja lēmumu pārsūdzēja. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums noraidīts. Kasācijas sūdzībā pieteicēja norādījusi virkni argumentu, kādēļ uzskata spriedumu par nepareizu: tiesa nav ņēmusi vērā, ka lēmums pieņemts ārpus Konkurences padomes kompetences un ka tā pieņemšanā piedalījusies amatpersona, kura iepriekš publiski izteikusi vērtējumu par pieteicējas darbībām, tiesa nepareizi piemērojusi Konkurences likuma 13. pantu, jo kļūdaini atzinusi pieteicējas rīcību par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, tiesa apstiprināja kriminālsodu par rīcību, kas tās izdarīšanas brīdī netika uzskatīta par Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas pārkāpumu, tiesa nav vērtējusi soda piemērošanas principus un samērīgumu, u.c. Augstākajai tiesai izvērtējami kasācijas sūdzības argumenti.(Lieta SKA-461/2016).

2) Administratīvo lietu departaments 14. septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas pārstāves kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Valsts ieņēmumu dienests nolēma veikt pieteicējas SIA „Ventbunkers” auditu. Audita dokumentu sagatavošanas termiņā līdz audita uzsākšanai pieteicēja precizēja pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, deklarējot no budžeta atmaksājamā nodokļa pārmaksas samazinājumu. Dienests, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.² panta otro un trešo daļu, pieteicējai noteica soda naudu no samazinātās nodokļa summas. Pieteicēja lēmumu pārsūdzēja tiesā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, secinot, ka iestāde pareizi piemērojusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.² panta trešo daļu, jo pieteicēja izmantoja likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.² panta otrajā daļā noteiktās tiesības, bet tam, vai deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu tiek precizēta no budžeta atmaksājamā summa vai budžetā maksājamā summa, nav nozīmes. Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību par tiesas spriedumu, argumentējot, ka tiesa nepareizi iztulkojusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.² panta trešo daļu, jo lietā nepastāv soda naudas piemērošanas priekšnoteikumi. Pieteicēja norāda, ka nodokļu sankciju mērķis ir novērst kaitējumu valsts interesēm, taču izskatāmajā lietā tāds nav radies. (Lieta SKA-1064/2016).

3) Administratīvo lietu departaments14. septembrī rakstveida procesā izskatīs atbildētāju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Ar tiesas spriedumu krimināllietā nolemts atlīdzināt kriminālprocesa ietvaros izņemta pierādījuma (spirtu saturoša nepārtikas denaturētas produkcijas) vērtību. Pieteicēja ārvalsts komersants „Bioetüül”, ievērojot noslēgto līgumu ar uzņēmumu, kuram pierādījums tika izņemts, lūdza Nodrošinājuma valsts aģentūru atlīdzināt izņemtā pierādījuma vērtību. Aģentūra izveidoja novērtēšanas komisiju un noteica pierādījuma vērtību, kuru apstrīdēšanas ietvaros par pareizu atzina arī Iekšlietu ministrija. Pieteicēja noteiktajai vērtībai nepiekrita un vērsās tiesā, prasot lielāku atlīdzinājumu. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja un noteica citu atlīdzināmo vērtību. Tiesa secināja, ka pierādījuma vērtības noteikšanas kārtību paredz Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr.1025 „Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”, ka lietas materiālos esošajos novērtējumos norādītās vērtības nav izmantojamas, jo kompensācijas jēga ir paredzēt tādu atlīdzinājumu, kas atlīdzināšanas dienā ļauj iegādāties izņemtai precei pielīdzināmu preci. Aģentūra un ministrija iesniedza kasācijas sūdzības, kurās iebilst, ka tiesa nepareizi interpretējusi noteikumu Nr. 1025 37. un 42. punktu, jo tie satur imperatīva rakstura tiesību normas attiecībā uz iestādes rīcību pierādījuma vērtības noteikšanā, bet tiesas secinājums par novērtējumu nederīgumu neatbilst šīm normām, un nav saprotams, kādēļ aģentūra varētu noteikt atlīdzināmo vērtību atbilstoši spriedumā norādītajiem principiem. (Lieta SKA-1012/2016).