Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

“Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar “dempinga cenām”, bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,” norāda R.Naudiņš.

Kā atbildīgās komisijas deputātus informēja Finanšu ministrija, lielākā daļa jauninājumu no ES prasībām jau ieviesti esošajā likumā, taču regulējums papildināts ar jaunām iepirkumu procedūrām, lai pašvaldības varētu nonākt pie kvalitatīvākā rezultāta. Paredzēts ieviest jaunus izņēmumus, kad iepirkuma procedūra nebūs nepieciešama, piemēram, specifiskos iepirkumos ar speciālistu piesaistīšanu. Tāpat pārskatīti izslēgšanas nosacījumi iepirkumos, kā arī gadījumi, kādos pasūtītājs drīkst piemērot zemākās cenas kritēriju. Savukārt iepirkumu apstrīdēšanā tiks ieviesta depozītsistēma. Par vairākām jaunā likuma normām vienošanās ar iesaistītajām pusēm nav panākta, sacīja ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz pakalpojumiem un piegādēm celt līgumcenu robežvērtību līdz 10 000 eiro un būvdarbiem līdz 20 000 eiro. Šobrīd pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem no 14 000 eiro. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena ir vienāda ar 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena ir vienāda ar 170 000 eiro vai lielāka.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim atvieglotā kārtība netiks piemērota iepirkumiem, ja tiek slēgts iepirkuma līgums par pārtikas produktu piegādi un ja tiek ievērotas valdības noteiktās prasības pārtikas produktu piegādēm zaļā publiskā iepirkuma ietvaros.

Plānots ieviest atvieglotu iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Atvieglotā iepirkuma procedūra šādiem pakalpojumiem būs piemērojama jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Stingrāka kārtībā turpmāk paredzēta attiecībā uz apakšuzņēmēju kontroli. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents iesniedz sarakstu ar būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem un norāda kontaktinformāciju un to pārstāvēt tiesīgo personu. Sarakstā jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Iepirkuma līguma izpildes laikā, piegādātājam būs pienākums ziņot pasūtītājam par visām saraksta izmaiņām.

Likumprojekts paredz ieviest depozīta maksājumu par iepirkuma procedūras vai rezultātu apstrīdēšanu. Maksājums publisku būvdarbu līgumiem būs 3400 eiro, bet publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem - 840 eiro. Šādu maksājumu un to atmaksas kārtību noteiks valdība.

Jaunajā regulējumā paredzēts mainīt izņēmumu sarakstu, kuriem nebūs jāpiemēro iepirkumu procedūra. Esošie izņēmumi tiks papildināti ar sešiem jauniem – pakalpojumiem civilās aizsardzības, drošības un katastrofu novēršanas jomā, sabiedriskā transporta pakalpojumiem dzelzceļa un metro jomā, dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kas jāsniedz notāriem, kā arī aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu. Tāpat plānots pie izņēmumiem iekļaut atsevišķus pakalpojumu līgumus saistībā ar pasta un juridisko pakalpojumu sniegšanu valsts vajadzībām.

Turpmāk iepirkumu komisijās nedrīkstēs strādāt personas, kurām piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā. Vismaz pieci iepirkumu komisijas locekļi turpmāk būs nepieciešami, ja iepirkumā paredzētā līgumcena būs vismaz 1 000 000 eiro līdzšinējo 711 000 eiro vietā.

Kā jauni iepirkumu veidi likumā paredzēti konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis ir dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, kā arī inovācijas partnerības procedūra, ko piemēro jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei.

No jauna likumā tiek noteikti tādi termini kā aprites cikls, iepirkuma procedūras dokuments, kā arī kopējā tehniskā specifikācija.

Jaunais likums precizē publiska pakalpojuma līguma terminu, nosakot, ka tie ir visi pakalpojumi, kas nav ietverti zem publisku būvdarbu līguma priekšmeta. Tāpat tiek precizēta piegādātāja definīcija, paredzot, ka tā statusā var būt arī pasūtītājs. Savukārt termins „apakšuzņēmējs” tiek noteikts, ka tas var būt arī publiska piegādes līguma gadījumā.

ES direktīva attiecībā uz iepirkumiem paredz, ka regulējums nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī, lai dotu iespēju konkursu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam, teikts likumprojekta anotācijā.

Administratīvais slogs samazināsies, ieviešot Eiropas vienoto iepirkuma dokumentu, jo pretendentiem nevajadzēs katrā iepirkumā uzreiz iesniegt visus kvalifikāciju un pieredzi apliecinošus dokumentus. Tādus vajadzēs iesniegt tikai pretendentam, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.

Plānots, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā ar 2017. gadu, šodien lēma deputāti, aicinot pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citus iesaistītos interesentus aktīvi iesaistīties likuma izstrādē un iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Publisko iepirkumu likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.