Atklājot konferenci, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka šīs konferences dalībnieki faktiski centīsies veikt darbu, ko dēvē par iespējama likumprojekta ex ante jeb priekšlikumdošanas novērtējumu. Savlaicīga un rūpīga iespējamo likumprojektu analīze ne tikai no juridiskā, bet arī no politiskā, tiesību un ekonomiskā viedokļa ļauj pieņemt daudz izsvērtākas likuma normas, norādīja I.Mūrniece.  

Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka nekustamo īpašumu darījumu tirgū problēmas pastāv un to risināšana, iesaistot visas puses, ir veids, kā novērst tiesisko nihilismu un uzlabot uzticēšanās valsts institūcijām un likuma varai. I.Mūrniece arī uzsvēra, ka par piedāvātām reformām ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi un vairākas sabiedriskās organizācijas ir paudušas noraidošu viedokli par obligātu notariālo formu darījumos ar īpašumu.

Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzina, ka nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijas process laika gaitā ir kļuvis dārgs un līdz ar to daļai sabiedrības nepieejams. Tādēļ šajā jautājumā ir jāstrādā pie izmaksu samazināšanas gan no valsts, gan visu pārējo procesā iesaistīto personu puses.

Kā vienu no iespējamajiem jauninājumiem G.Bērziņš minēja iespēju pilnībā ieviest nostiprinājuma lūguma elektronisko formu nosūtīšanai zemesgrāmatai. Tas sekmētu gan darījumu reģistrāciju zemesgrāmatā, gan mazinātu dokumentu viltojumu riskus. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī uzsver, ka obligāta notariāla akta ieviešana īpašumu reģistrācijas procesā būtu rūpīgi jāvērtē, ņemot vērā visu iesaistīto viedokļus, un patlaban nes sev līdzi daudz neatbildētu jautājumu.

G.Bērziņš arī rosināja pārskatīt pašvaldību pirmpirkuma tiesības, norādot, ka šī procedūra daudzos gadījumos ir formāla un laika ziņā ir šķērslis īpašuma tiesību ātrākai reģistrācijai.

Ar savu pieredzi un viedokli konferencē dalās zvērināta advokāte un partnere birojā “Deloitte Legal” Ilze Znotiņa, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs un zvērināts advokāts, profesors Jānis Rozenfelds, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele un LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors Kalvis Torgāns.

Savukārt ar citu valstu pieredzi konferencē iepazīstina Hārvarda universitātes Juridiskās fakultātes profesors Pīters Marijs (Peter Murray), Lietuvas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Mariuss Stračkaitis (Marius Stračkaitis), Tartu Universitātes lektors, zvērināts notārs Prīdu Perna (Priidu Pärna) un Freiburgas universitātes tiesību zinātņu profesors Rolfs Štīrners (Rolf Stürner).