Līdz ar to lietā stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru divu prasītāju prasība daļēji apmierināta un AS „Lauku Avīze” uzlikts par pienākumu rakstveidā atvainoties prasītājām, ievietojot atvainošanos AS ,,Lauku Avīzes Tematiskās avīzes” pielikumā ,,Pirts un Veselība”. Tāpat ar apelācijas instances tiesas spriedumu no AS „Lauku Avīze” piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 3000 EUR katrai.

Lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību tiesnešu kolēģija pieņēma, izvērtējot AS „Lauku Avīze” kasācijas sūdzībā minētos argumentus un atzīstot, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Prasītājas ar prasību tiesā pret AS „Lauku Avīze” vērsās pēc tam, kad atbildētājas AS ,,Lauku Avīzes Tematiskās avīzes” pielikumā ,,Pirts un Veselība” 2010. gada septembra numurā bija publicēts intīma rakstura fotoattēls, kurā prasītājas redzamas kailas, atklājot apskatam ķermeņa intīmās daļas. Fotografēšana bez prasītāju piekrišanas veikta viesu namā ,,Brūveri”, ,,Pirts festivāla” laikā. Prasītājas lūdza tiesu piedzīt mantisku kompensāciju par tiesību aizskārumu 15 000 EUR apmērā katrai.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015. gada 2. februāra spriedumu prasība apmierināta daļēji, uzliekot pienākumu atbildētājai rakstveidā atvainoties prasītājām un piedzīt 3000 EUR morālā kaitējuma atlīdzību par labu katrai no prasītājām. Tiesa atzina, ka publicējot prasītāju kailfoto bez prasītāju piekrišanas, atbildētājs ir pārkāpis viņu tiesības uz privāto dzīvi un notikusi neattaisnojama iejaukšanās tajā. Pirmās instances tiesa atzinusi – lai arī sabiedrībai ir tiesības uzzināt par publiskiem pasākumiem un tajā reklamētajām pirts būvēm, tomēr sabiedrības leģitīmās tiesības būtu pietiekoši ievērotas, sniedzot rakstveida informāciju un pirts attēlu, bez prasītāju kailfoto, kas papildus nekādu informāciju nesniedz. Pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka šajā gadījumā sabiedrības ieguvums no tiesību ierobežojuma ir mazāks, nekā prasītājām nodarītais kaitējums.