Tāpat valsts sekretārs aicināja kolēģus pēc iespējas ātrāk ratificēt 2015. gada 22. oktobrī Rīgā parakstīto Eiropas Padomes konvencijas par terorisma novēršanu Papildprotokolu par ārvalstu teroristu kaujiniekiem. R.Kronbergs savā uzrunā uzsvēra migrācijas krīzes radītās problēmas un to saistību ar tiesiskuma nodrošināšanu, norādot uz sadarbības nepieciešamību vienotu risinājumu sagatavošanā. 

Informējot par Tieslietu ministrijas paveikto Latvijas uzņemšanas procesā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), R.Kronbergs norādīja, ka iestāšanās process ir devis jau pirmos ieguvumus – atbilstoši OECD standartiem būtiski uzlabots tiesiskais ietvars, nodrošinot tā efektīvu piemērošanu cīņā pret korupciju, tostarp ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un naudas atmazgāšanu.

Savukārt informējot par Tieslietu ministrijas paveiktajiem un plānotajiem pasākumiem vardarbības mazināšanai ģimenē, R.Kronbergs uzsvēra, ka visi aizsardzības pasākumi, kas preventīvi novērš vardarbību ģimenē jau šobrīd ir iekļauti Latvijas likumos. Turklāt arī Latvijā kopš šī gada 1. janvāra darbojas uzticības tālrunis, nodrošinot profesionālu atbalstu noziegumos cietušajiem un to tuviniekiem.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā jau vēsturiski ir izveidojusies sadarbība tieslietu jautājumos un arvien straujāk tā attīstās. Pēc jau nostiprinājušās tradīcijas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri tiekas kādā no dalībvalstu galvaspilsētām vienu reizi divos gados, lai diskutētu par aktuālajām problēmām tieslietu jomā un rastu efektīvus risinājumus tiesiskuma veicināšanai reģionā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tieslietu ministru sanāksmē piedalās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas, Īslandes, Zviedrijas un Dānijas tieslietu ministri.