No apdrošināšanas akciju sabiedrības ,,Baltikums” prasītāja labā piedzīta apdrošināšanas atlīdzība 42 401,58 EUR par nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar garīgām ciešanām sakarā ar apgādnieku nāvi. Savukārt daļā par apdrošināšanas atlīdzības 242 172,78 EUR piedziņu prasība noraidīta.

Augstākā tiesa 2015.gada 25.februārī, izskatot lietu kasācijas kārtībā, nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Skatot lietu no jauna apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesai bija ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums atbilstoši OCTA likuma un iepriekš minēto Eiropas Savienības direktīvu prasībām, bet arī jāpamato, kādēļ tā, vērtējot visus būtiskos apstākļus taisnīga atlīdzinājuma noteikšanā to kopumā, tostarp pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 340 „ Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” paredzētos apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kritērijus, uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu.

Lietas izskatīšanas laikā AT divreiz apturēja tiesvedību lietā – vienreiz, lai uzdotu prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, un otrreiz – lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā.

2012. gada 12. maijā AT Civillietu departaments tiesvedību lietā apturēja sakarā ar prejudiciālu jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai. Šādu lēmumu tiesa pieņēma, jo prasītāja un atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē izteica viedokli, ka nacionālais normatīvais akts, kas nosaka maksimālo morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, ir neatbilstošs Eiropas Savienības Padomes direktīvai. Eiropas Savienības Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai obligātā apdrošināšanas atlīdzība, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir jāmaksā par nemateriālajiem zaudējumiem, segtu direktīvā noteiktajā minimālajā apmērā.

2013. gada 18. decembrī AT Civillietu departaments nolēma apturēt tiesvedību lietā un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriāliem zaudējumiem” 7. punkta atzīšanu par neatbilstošu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam un Satversmes 92. panta trešajam teikumam.

Lietā ir tālākminētie apstākļi:

Prasītāja aizbildne prasību tiesā pret AAS „Baltikums” cēla pēc tam, kad ar pirmās instances tiesas spriedumu tika atzīts par vainīgu automašīnas vadītājs, kurš 2006.gada februārī, būdams alkohola ietekmē, izdarot apdzīšanas manevru, izraisīja sadursmi ar pretimbraucošo automašīnu, kurā atradās prasītāja vecāki. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā abi prasītāja vecāki gāja bojā. Traģiskā negadījuma brīdī prasītājs bija 10 gadus vecs. Prasītāja aizbildne lūdza tiesu piedzīt no AAS „Baltikums” par labu prasītājam apdrošināšanas atlīdzību Ls 200 000 par nemateriālo kaitējumu, kas saistīts ar prasītāja garīgajām ciešanām sakarā ar vecāku nāvi.

Apdrošināšanas AS „Baltikums” izmaksājusi prasītājam apdrošināšanas atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem Ls 4497,47 un, atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem, par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka nāves gadījumā Ls 100 par katru no vecākiem, kopā Ls 200.

Prasītāja aizbildne uzskata, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā apdrošināšanas atlīdzība par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka nāves gadījumā Ls 100 apmērā ir nesamērīgi zema un ir pretrunā ar „Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma” 15. panta pirmās daļas 1. punktā (redakcijā, kas bija spēkā no 2004. gada 1. maija līdz 2007. gada 1. novembrim), paredzēto apdrošinātāja atbildības limitu, kas nosaka personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai. Tāpat prasītāja aizbildnes ieskatā minētie MK noteikumi ir pretrunā ar Eiropas Padomes 1972. gada 24. aprīļa un 1983. gada 30. decembra direktīvu.