Apstrīdētā norma

Apstrīdētā saistošo noteikumu norma noteic, ka zemes vienībā ar kadastra nr. 1300 007 1607 atļauta arī tādu kūrorta objektu būvniecība, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu. Maksimālais apbūves blīvums apbūvē, kur ietilpst šādi objekti – 10%, apbūves augstums un stāvu skaits – divpadsmit metri, 2,5 stāvi.

Augstāka juridiska spēka norma

Satversmes 115. pants: „Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc divpadsmit Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju konstitucionālās sūdzības. No sūdzības izriet, ka zemesgabals, uz kuru attiecas apstrīdētā norma, atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Tajā esot augošs mežs un zemesgabalam esot būtiska ekoloģiskā nozīmība. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, tajā atļautais apbūves laukums ir aptuveni 696 kvadrātmetri un ēkas pieļaujamais augstums – 12 metri (2,5 stāvi).

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Jūrmalas pilsētas dome, pieņemot apstrīdēto normu, nav veikusi nepieciešamo vides izvērtējumu. Turklāt tā neesot sniegusi pieteikuma sniedzējam informāciju par šo izvērtējumu un argumentiem, kas pēc būtības pamato apstrīdētās normas pieņemšanu. Pieteikumā pausts uzskats, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam un aizskar pieteikuma iesniedzēja tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Tiesas procedūra

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu – Jūrmalas pilsētas domi – līdz 2016. gada 6. janvārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2017. gada 6. aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.