Eiropas Komisija interesējās par Saeimas Juridiskajai komisijai nodotā likumprojekta “Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” tālāko virzību, kā arī par Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas 2016. gada 24. maijā publicēto Ziņojumu par Tieslietu padomes darba pilnveidošanu (Ziņojums).

Tieslietu padomes locekle Sandra Strence uzsvēra Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pozitīvo ieguldījumu, iniciējot Ziņojuma izstrādi un paužot savu aktīvu nostāju par nepieciešamību stiprināt tiesu varas neatkarību. Atsevišķs sarunas temats bija veltīts vēsturiskam ieskatam Tieslietu padomes izveides un attīstības procesā, kā arī funkcionālajam sadalījumam starp Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un Tieslietu padomi.

Padomniece Tieslietu padomes jautājumos Eiropas Komisijas pārstāvi iepazīstināja ar šajā gadā Tieslietu padomei prezentētajiem pētījumiem, kuros plaši izmantoti Eiropas Padomes, EU Justice Scoreboard, kā arī ENCJ dati un salīdzinošā statistika. Tika atzīmēts, cik nozīmīga ir Tieslietu padomes locekļu informētība un iesaiste diskusijā par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm tiesu varas neatkarības stiprināšanā Eiropā.

Tāpat Eiropas Komisija iepazinās ar informāciju par darbu pie Tieslietu padomes stratēģijas, kā arī Tieslietu padomes locekļu aptaujas rezultātiem.

Tikšanās laikā I. Hartviga pozitīvi novērtēja Tieslietu padomes atbalstīto priekšlikumu paaugstināt Tieslietu padomes kapacitāti, no 2017. gada izveidojot Sekretariātu.

Eiropas Komisijas pārstāve tika iepazīstināta ar 2016. gadā notikušo progresu tiesu darbinieku algas paaugstināšanas jautājumā. Vienlaikus tika sniegts skaidrojums par ilgstošo tiesnešu atalgojuma reformas atlikšanu, kā arī pieaugošo nesamērību starp valsts pārvaldē strādājošo juristu un tiesnešu atalgojuma līmeni.  I. Hartviga informēta par Tieslietu padomes 17. oktobrī pieņemto lēmumu vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā par tiesnešu atalgojuma sistēmas problēmu.

Eiropas Semestra vizītes (tās ietvaros notiek Eiropas Komisijas pārstāvju tematiskās tikšanās ar ministrijām un vadošajām institūcijām) rezultāti  tiek izmantoti, lai izvērtētu Latvijas progresu, ieviešot Eiropas Savienības  2016. gada  valsts specifiskās rekomendācijas (CSRs), kā arī sagatavotu  2017. gada Eiropas  Komisijas  ziņojumu par Latviju.