Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka pievienošanās konvencijai un nacionālo normatīvo aktu pilnveidošana ļaus efektīvāk novērst ar nelikumīgi izņemtu cilvēku orgānu apriti saistītas darbības. Turpmāk kriminālatbildība tiks paredzēta ne tikai par cilvēku orgānu nelikumīgu izņemšanu, bet arī ar to izmantošanu saistītām darbībām, piemēram, glabāšanu, pārvadāšanu, nodošanu, importēšanu un eksportēšanu.

Pievienojoties konvencijai, tiks uzlabota arī starptautiskā sadarbība un informācijas apmaiņa, lai efektīvi cīnītos pret cilvēku orgānu tirdzniecību, kas finansiālā ziņā ir viena no nozīmīgākajām organizētās noziedzības formām un cieši saistīta ar cilvēku tirdzniecību, akcentē tieslietu ministrs.

Lai nodrošinātu atbilstību konvencijai, Krimināllikumā tiks paredzēta atbildība par orgānu donora vai saņēmēja nelikumīgu vervēšanu orgānu izņemšanai vai implantācijai, ja tas būs saistīts ar materiālu vērtību vai citu labumu piedāvāšanu vai došanu. Atbildība tiks paredzēta arī par nelikumīgu informācijas izplatīšanu ar nolūku gūt peļņu vai materiālu labumu.

Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību tika atvērta parakstīšanai 2015. gada 25. martā. Konvencija ir viena no jaunākajiem Eiropas Padomes starptautiskajiem līgumiem un galvenokārt ir krimināltiesību instruments. Tas paredz noteikt kriminālatbildību par virkni ar cilvēku orgānu nelikumīgu tirdzniecību saistītiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī paredz kriminālprocesuālus jautājumus un noteikumus izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un starptautiskajai sadarbībai.

Līdz šim konvenciju ir parakstījušas 17 valstis, no tām viena arī ratificējusi. Konvencija stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz piecas valstis, tostarp vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis.