Ar likuma izmaiņām tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo divu gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest ar 2018.gada 1.janvāri, dodot pietiekami ilgu laiku, lai personas uzkrātu trīs vai sešu mēnešu lielu apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas riska gadījumā personai būtu tiesības uz pakalpojumu.

Jaunais regulējums nodrošinās, ka tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kuras vismaz īsu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos.

Kvalifikācijas periods slimības pabalsta saņemšanai ir ieviests lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu un tā ilgums ir no dažām dienām līdz pat periodam, kas garāks par 12 mēnešiem, norāda Labklājības ministrija.

Likumā iekļautas arī normas, kas regulē pabalstu izmaksu gadījumos, kad darbnespēja turpinās vai ir iestājusies pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām. Tas nepieciešams, jo ir gadījumi, kad cilvēki, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, pēc bezdarbnieka statusa pieprasīšanas iegūst darbnespēju un saņem slimības pabalstu maksimāli 26 nedēļas (lai arī darba periodā darbnespēja iepriekš nav bijusi) un pēc tam vēl deviņus mēnešus bezdarbnieka pabalstu.

Lai noteiktu adoptētājiem tiesības saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus kā bioloģiskajām ģimenēm, ģimenē, kas adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem piešķirto 10 kalendāro dienu ilgo atvaļinājumu valsts apmaksās 80 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Līdztekus par personu par šo periodu valsts veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Saeima atbalstīja arī likuma normu, kas paredz vecāku pabalstu piešķirt ne tikai gadījumā, kad persona ir bērna kopšanas atvaļinājumā vai strādā, bet arī sakarā ar šī bērna piedzimšanu ir bijusi grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā.

Ar likuma grozījumiem plānots novērst arī augstu maternitātes un slimības pabalstu izmaksu gadījumus, kas ir nesamērīgi ar personas zaudētajiem ienākumiem.

Ņemot vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājumu iespējams pieprasīt tikai par dažām dienām, praksē ir gadījumi, kad strādājošs vecāku pabalsta saņēmējs pabalstu pieprasa tikai par sestdienu un svētdienu vai par dienām, kurās viņam nav jāstrādā. Par šīm dienām vecāku pabalsts tiek izmaksāts pilnā apmērā, lai gan darba ienākumi nav zaudēti. Likuma grozījumi noteic, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš visā kalendārajā mēnesī vai tā daļā ir nodarbināts bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu par šo mēnesi izmaksā kā strādājošam vecākam, t.i., 30 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Tāpat likumprojekts paredz harmonizēt sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu, nosakot vienādu vidējās iemaksu algas aprēķināšanas algoritmu, kas novērsīs iespēju saņemt pabalstus nepamatoti augstā apmērā.