Pirmās instances tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu un sodīja par krimināllietas materiālu tīšu iznīcināšanu, savukārt apelācijas instances tiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu pēc Krimināllikuma 307. panta un par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Izskatot lietu kasācijas instancē, Augstākā tiesa atzina, ka, izlemjot, vai izmeklēšanas un tiesu darbības protokoli, izmeklētāja, prokurora, tiesas, tiesneša nolēmumi, ekspertu atzinumi un citi dokumenti, kā arī lietiskie pierādījumi katrā konkrētajā gadījumā atzīstami par krimināllietas materiāliem Krimināllikuma 307. panta izpratnē, ir jāizvērtē tālāk norādīto nosacījumu esamība: ir uzsākts kriminālprocess; tie attiecas uz izmeklējamo vai iztiesājamo, vai iztiesāto lietu; to iegūšanas (izgatavošanas) process ir pabeigts.

Turklāt Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka, ņemot vērā procesuālo darbību, kuru rezultātā top procesuālais dokuments, raksturu, apjomu, ilgumu, iesaistīto personu loku, var veidoties atšķirīgas situācijas.

Izskatāmajā krimināllietā apelācijas instances tiesa, atzīstot daļēji aizpildītu personas aizturēšanas protokolu par krimināllietas materiālu Krimināllikuma 307. panta izpratnē, konstatējusi, ka kriminālprocess bija uzsākts un izgatavojamais dokuments attiecās uz izmeklējamo lietu, taču nav izvērtējusi, vai konkrētajā gadījumā dokumenta izgatavošanas process bija pabeigts. Turklāt apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu, ka apsūdzētais, saplēšot protokolu, ir iznīcinājis krimināllietas materiālus.