Šis darbs ir K. Dišlera veikto Satversmes pētījumu apkopojums, kas atspoguļo arī neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas pirmo desmit gadu laikā gūto pieredzi. Tas ir pēdējais un apjomīgākais profesora darbs, kas ir tapis par Satversmi un tajā noteikto valsts iekārtu starpkaru periodā. Būtiski, ka šajā grāmatā Dišlers apkopojis visus nozīmīgākos Satversmes piemērošanas jautājumus, kas tajā laikā bijuši aktuāli.  

Kārļa Dišlera grāmata "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" faktiski ir pārstrādāts un papildināts grāmatas "Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas" izdevums, ņemot vērā likumos izdarītos grozījumus un Satversmes piemērošanas prakses attīstību.

Novērtēt šī K. Dišlera darba nozīmi palīdzēs arī šajā izdevumā ietvertā Pētera Mucinieka recenzija, kas publicēta "Tieslietu Ministrijas Vēstnesī" pēc grāmatas izdošanas 1930. gadā.

Šajā  grāmatas atkārtotajā izdevumā saglabāts autora izteiksmes stils un 20. gs. divdesmitajiem–trīsdesmitajiem gadiem raksturīgās latviešu valodas rakstības īpatnības. Tomēr atsevišķos gadījumos, lai novērstu iespējamos pārpratumus un nemaldinātu lasītājus, tekstā izdarīti labojumi atbilstoši mūsdienu latviešu literārās valodas prasībām. Piemēram, vārdi "organi", "konstitucija", "sistematiski", "bij", "ministris", "iniciatīve", "masštābs" u.tml. aizstāti ar mūsdienu literārās valodas atbilstošajiem vārdiem. Tāpat nav saglabāta arī "ch" un mīkstā "r" rakstība.

Tekstā lietotie vārdu saīsinājumi izrakstīti vai vienādoti (piemēram, "L.R", "V. Prezidents", "Satv." u.tml.), vai atveidoti atbilstoši mūsdienu pareizrakstības prasībām (piemēram, "u.t.t.", "u.t.l.", "etc" vietā atbilstoši lietoti saīsinājumi "utt.", "u.tml.", "u.c."). Labotas arī acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas.

Lasītāju ērtībai grāmatas oriģinālā lietotajiem citātiem un izteikumiem svešvalodās (angļu, franču, lietuviešu un vācu valodā) pievienots to tulkojums latviešu valodā. Ar līdzīgu mērķi atsaucēs precizētas citēto darbu bibliogrāfiskās norādes, lai atvieglotu iespēju mūsdienu lasītajam atrast attiecīgo darbu.

Lai uzlabotu K.Dišlera atziņu izmantošanu mūsdienās un novērstu iespējamus pārpratumus, oriģināldarba tekstam pievienotas zinātnisko redaktoru – LU Juridiskās fakultātes docenta, Dr.iur. Jāņa Plepa un Mg.iur. Signes Terihovas – piezīmes.

Piezīmēs zinātniskie redaktori snieguši informāciju par būtiskākajām izmaiņām, kas notikušas pēc grāmatas izdošanas 1930. gadā. Tāpat piezīmēs dots gan atsevišķu terminu skaidrojums, gan informācija par K. Dišlera minētajām personām un dažādu valstu normatīvajiem aktiem, kā arī ieteikumi par mūsdienu tiesību avotiem, kas izmantojami labākai K. Dišlera aplūkotā jautājuma apguvei.

K. Dišlers savā zinātniskajā darbībā un publicistikā bijis pārsteidzoši ražīgs un daudzpusīgs. Kā uzskatāms apliecinājums tam ir arī šajā izdevumā iekļautais K.Dišlera darbu publikāciju saraksts. Jau šo publikāciju temati un to nosaukumi vien norāda uz nepieciešamību turpināt K.Dišlera atstātā mantojuma pētīšanu.

K.Dišlera mantojuma apzināšanai un popularizēšanai ir izveidots profesora Kārļa Dišlera fonds. Tādēļ lasītājs droši vien var gaidīt jaunus izdevumus sērijā "Profesora Kārļa Dišlera mantojums".