Aizvadītajā gadā turpinājās tiesu teritoriālā reforma, samazinot rajona (pilsētu) tiesu skaitu, un pabeigta pāreja uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu, likvidējot apelācijas instanci – tiesu palātas – Augstākajā tiesā. Kā atzīmēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšana 2016. gadā noritēja veiksmīgāk nekā process pirms diviem gadiem, beidzot Krimināllietu tiesu palātas darbību, jo bija skaidrāks reformas normatīvais regulējums, un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ineta Ozola spēja konstruktīvi administrēt tiesu palātas pēdējo darba gadu.

Savukārt stiprinot Augstāko tiesu kā kasācijas instanci, veikta virkne organizatorisku un personālvadības pasākumu, pirmkārt, palielinot kvalificēta tiesnešu atbalsta personāla skaitu. 2016. gadā darbu sāka reorganizētā Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ar plašākām funkcijām un personālu. Palielināts arī tiesnešu atbalsta personāla skaits departamentos – 36 tiesnešiem atbalstu sniedz 41 tiesneša palīgs, 5 zinātniski analītiskie padomnieki un 3 konsultanti.

Otra būtiska iezīme Augstākās tiesas darbam 2016. gadā bija pozitīvā lietu izskatīšanas bilance – neizskatīto lietu atlikums Augstākajā tiesā samazinājies par 37%. Tas nav tikai Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanas rezultāts, arī departamentos neizskatīto lietu atlikums samazinājies par ceturto daļu un, 2016. gadu noslēdzot, tas bija 1849 lietas.

Kā atzīmēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, visi departamenti strādājuši intensīvā darba slodzē, izskatot kopumā vairāk par 4100 lietām. Tiesnešu darba slodze, izskatot vidēji 117 lietas gadā, kasācijas instancē ir nepieņemami liela. Pozitīva tendence, kas ļauj prognozēt lietu skaita samazināšanos kasācijas instancē, ir mazāks zemākās instancēs saņemto lietu skaits, kā arī grozījumi procesu likumos.

Īpašu uzmanību Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērsa Civillietu departamenta darba organizācijas un intensīvā darba pozitīvajam rezultātam – neizskatīto lietu atlikums departamentā samazinājies par 24%. Ņemot vērā, ka pēdējos gados civillietu uzkrājums Augstākajā tiesā bija būtiskākā problēma, šis Civillietu departamenta darba rezultāts ir īpaši nozīmīgs.

Kā Augstākās tiesas turpmākā darba prioritātes Ivars Bičkovičs akcentēja Augstākās tiesas darbības stratēģijā iezīmētos virzienus – taisnīga un efektīva tiesa un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka abi šie virzieni ir savstarpēji saistīti, un pozitīvi, ka Augstākās tiesas vārds gan saistībā ar spriedumiem, gan sodu politiku lielākoties saistās ar profesionalitāti un nolēmumu pamatotību, kas ir priekšnosacījums arī tiesas autoritātei. Priekšsēdētājs aicināja Augstākās tiesas tiesnešus ikdienas darbā neaizmirst savu īpašo misiju: “Aicinu iekšēji justies un strādāt kā Latvijas tiesu sistēmas līderiem un augstākās proves profesionāļiem, un tā gūt uzticību un autoritāti arī sabiedrības vērtējumā.”

Gada atskaites plēnumā piedalījās 29 no 36 Augstākās tiesas tiesnešiem un viens tiesneša pienākumu izpildītājs. Struktūrvienību darbu 2016. gadā analizēja to vadītāji – Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Administrācijas vadītāja Sandra Lapiņa, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Tiesneši uzklausīja arī Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša informāciju par aizvadītā gada lietām.

Plēnuma viesi bija ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.