Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama policijas iestāžu ēku, telpu un teritorijas, publisku vietu un tajās esošo personu un policijas apsargājamo objektu novērošana, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādes kārtību.

Šie noteikumi izstrādāti ņemot vērā to, ka 2016. gada 26. maijā stājās spēkā grozījumi likuma “Par policiju” 12. panta ceturtajā daļā, kas paplašina policijas iespējas veikt novērošanu.

Novērošanu ar tehniskajiem līdzekļiem pastāvīgi vai īslaicīgi atļauts veikt Valsts policijai, Drošības policijai, ostas policijai vai pašvaldības policijai (turpmāk – policijas iestāde).

Īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotās personas novērošanu veic 48 stundas no brīža, kad persona ievietota īslaicīgās aizturēšanas vietā (izņemot apcietinātās un notiesātās personas, kuras pārvietotas no izmeklēšanas cietuma vai brīvības atņemšanas iestādes). Savukārt tādu personu novērošanu, kuras ievietotas īslaicīgās aizturēšanas vietā ilgāk par 48 stundām, un tādu apcietināto un notiesāto personu novērošanu, kuras pārvietotas no izmeklēšanas cietuma vai brīvības atņemšanas iestādes, veic, ja ir pamats uzskatīt, ka persona var bēgt, nodarīt kaitējumu sev, īslaicīgās aizturēšanas vietas darbiniekam vai citām personām, vai īpašumam.

Novērošanā iegūtos datus policijas iestāde glabā trīs mēnešus. Savukārt novērošanā iegūtos datus, kuros konstatēts sabiedriskās kārtības apdraudējums, noziedzīgs nodarījums, meklēšanā esoša persona vai transport­līdzeklis, kā arī policijas iestādes ēkas, telpu un teritorijas, aizturēto personu un apsargājamā objekta drošības apdraudējums, glabā līdz kriminālprocesa, administratīvo pārkāpumu procesa, administratīvā procesa vai resoriskās pārbaudes pabeigšanai policijas iestādē, bet ne ilgāk kā trīs gadus.

Par novērošanu brīdina, izvietojot informatīvo zīmi.