Kopš 2012. gada tiesībsargs valdībai un parlamentam ir norādījis uz nepieciešamību apstiprināt ANO “Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem” fakultatīvo protokolu. Dokuments paredz, ka valsts apņemas radīt neatkarīgu mehānismu, kura uzdevums ir veikt regulāras vizītes uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām, veco ļaužu aprūpes namiem, bērnu namiem, cietumiem u.c., lai novērstu spīdzināšanu un cietsirdīgu apiešanos tajos. Valstis, kuras apstiprinājušas dokumentu, praksē veic konkrētus pasākumus, lai aizsargātu personas, kurām ir atņemta vai ierobežota brīvība. Vizīšu mērķis ir nodrošināt caurskatāmību un neatkarīgu uzraudzību visās iepriekš minētajās iestādēs, tādejādi samazinot ļaunprātīgas izturēšanās un korupcijas risku.

“Šobrīd Tiesībsarga biroja speciālisti resursu trūkuma dēļ salīdzinoši reti var apmeklēt monitorējamās iestādes. Vizīšu laikā bieži vien konstatējam būtiskus cilvēktiesību pārkāpumus, kuri vairumā gadījumu ir ilgtermiņā samilzušas problēmas.  Mūsu biroja pieredze rāda, ka virkni nelabvēlīgo situāciju būtu iespējams novērst, ja notiktu preventīva un regulāra iestāžu uzraudzība, kas ļautu laikus konstatēt riskus,” akcentē tiesībsargs.

No 105 valstīm 81 valsts pilda vienošanos, tostarp Igaunija un Lietuva.  Šī ir iespēja attīstīt cilvēktiesību sistēmu, jo tiek vairota profilaktiska rīcība. Jāpiebilst, ka arī ANO Cilvēktiesību padomes un ANO augstā cilvēktiesību komisāra rekomendācijās vairākkārt uzsvērta nepieciešamība Latvijā ieviest Nacionālo preventīvo mehānismu. Tiesībsargs atzinīgi vērtē Labklājības ministra iedziļināšanos un vēlmi stiprināt valsts uzraudzības mehānismu iestādēs, kurās atrodas mazaizsargātās sabiedrības grupas.

Tiesībsargs: “Cilvēki, kuri atrodas pansionātos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās, bērnu namos vai policijas izolatoros, ir būtiska mūsu sabiedrības daļa. Iestāžu infrastruktūras pieejamībai, personālam un stratēģiskajai plānošanai ir jādarbojas kā cilvēktiesību principiem atbilstošam kompleksam, ko nevar atstāt pašplūsmā, pretējā gadījumā kontroles trūkuma dēļ nereti tiek pārkāptas personu cilvēktiesības.”

Ministru kabineta komitejas 2017. gada 24. aprīļa sēdes darba kārtībā bija iekļauts Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Papildprotokola ieviešanas variantiem", kas šobrīd nodots tālākai skatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Tiesībsarga vēstule Ministru prezidentam

Ministru prezidenta atbildes vēstule

Tieslietu ministrijas ziņojums