Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un sešas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Iepirkumu uzraudzības birojs, Saeima, Uzņēmumu reģistrs un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemta gan kasācijas sūdzība, gan kasācijas protests.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 22. septembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

2015. gada 15. jūnijā vienpadsmit Saeimas deputāti vērsās ar iesniegumu Saeimas Prezidijā par vairāku Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu, tostarp padomes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, norādot uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītajiem tiesību normu pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Saeima 2015. gada 8. jūlija sēdē pieņēma lēmumu atbrīvot Aināru Dimantu no padomes locekļa amata, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 59. panta trešās daļas 3. punktu un 56. panta trešo daļu. Ainārs Dimants šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka Saeimas lēmums ir tiesisks. Tas pamatots ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem padomes darbā saistībā ar valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ar Saeimas komisiju sēdē un Saeimas sēdē paustajiem apsvērumiem. Apgabaltiesa atzina, ka tieši padomes priekšsēdētājam atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei un atbildībai ir jārūpējas par padomei piešķirto valsts finanšu līdzekļu likumīgu izmantošanu un ka, rīkojoties prettiesiski, padomes priekšsēdētājs grauj savu reputāciju.

Pieteicējs kasācijas sūdzībā izsaka virkni iebildumu pret Saeimas lēmumu un apgabaltiesas spriedumu, kā arī paužot viedokli, ka Saeimas lēmums balstīts uz politiskiem apsvērumiem.

Augstākajai tiesai ir jāpārbauda apgabaltiesas sprieduma tiesiskums, tostarp vai apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi lietā piemērojamās tiesību normas. (Lieta SKA-767/2017).

2) Administratīvo lietu departaments 22. septembrī rakstveida procesā izskatīs Iepirkumu uzraudzības biroja, Nodrošinājuma valsts aģentūras un trešās personas lietā kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lieta ir par Nodrošinājuma valsts aģentūras rīkotā iepirkuma Valsts policijas amatpersonu 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības nodrošināšanai tiesiskumu (pārsūdzēts Iepirkumu uzraudzības biroja 2014. gada 17. marta lēmums, ar kuru atzīts, ka pieteicēja SIA “Turība” pamatoti izslēgta no publiskā iepirkuma).

Lietā noskaidrojams, kā interpretējamas nolikuma prasības attiecībā uz akreditētu izglītības programmu un noteiktu studiju kursu nodrošināšanu. (Lieta SKA-558/2017).

3) Krimināllietu departaments 20. septembrī rakstveida procesā skatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas spriedumu iesniedzis apsūdzētā aizstāvis.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par  noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 272. panta, tas ir, par to, ka apsūdzētais, būdama persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai, apzināti sniedza nepatiesas ziņas valsts institūcijai.

Apelācijas instances tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 272. panta.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētā darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 272. panta (SKK-356/2017).