Šāds lēmums pieņemts, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 573. pantā noteiktajam Krimināllietu departaments nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda tikai tādā gadījumā, ja kasācijas sūdzībā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma būtisku pārkāpumu. Līdz ar to stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 8. jūnija lēmums, ar kuru  apsūdzētais sodīts ar mūža ieslodzījumu. Tāpat stājas spēkā tiesas noteiktā morālā kaitējuma kompensācijas piedziņa no apsūdzētā par labu cietušajiem kopā 16 000 eiro apmērā un valsts ienākumos 3600 eiro cietušajiem izmaksātā valsts kompensācija. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jaunietis tika apsūdzēts divu personu tīšā prettiesiskā nonāvēšanā, saistītā ar laupīšanu. Abi noziedzīgie nodarījumi izdarīti 2014. gada decembrī, kad pēc alkoholisko dzērienu lietošanas jaunais vīrietis devies mājās un pa ceļam sastapis savus upurus un nolūkā aplaupīt sievietēm uzbrucis. Slepkavības izdarītas ar sevišķu cietsirdību un noziedzīgie nodarījumi kvalificēti pēc Krimināllikuma 117. panta 4. daļas.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2016. gada 5. decembrī apsūdzēto atzina par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un sodīja ar mūža ieslodzījumu, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz trīs gadiem. Tāpat tiesa noteica morālā kaitējuma kompensācijas par labu cietušajiem un par labu valstij – cietušajiem izmaksātās valsts kompensācijas.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.