Pieteicējs atsavināja zemi ar ēku, kura bija patvaļīgi būvēta un nevarēja būt ierakstīta zemesgrāmatā. Tā kā pieteicējs bija šajā ēkā deklarējis dzīvesvietu, viņš uzskatīja, ka atbilst likumā noteiktajām prasībām atbrīvošanai no nodokļa. Valsts ieņēmumu dienests tomēr aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktam nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu, atzina, ka atbrīvojums pieteicējam nepienākas, jo no juridiskā viedokļa tika atsavināta neapbūvēta zeme.

Augstākā tiesa par pareizu atzinusi Administratīvās apgabaltiesas secināto, ka no tiesiskā viedokļa, piemērojot nodokļus regulējošās normas, pieteicējs ir atsavinājis zemi bez ēkas. Likumā ietvertais kritērijs – deklarētās dzīvesvietas esība nekustamajā īpašumā – uzrāda likumdevēja mērķi atbrīvojumu attiecināt uz īpašumu, kas ir personas dzīvesvieta. Patvaļīgi uzbūvēta dzīvojamā māja nevar tikt ņemta vērā nedz kā nekustamā īpašuma sastāvdaļa vispār, nedz kā dzīvošanai izmantojams nekustamais īpašums. Tādējādi nav nozīmes apstāklim, ka nekustamajā īpašumā bija deklarēta pieteicēja dzīvesvieta. Apstāklis, ka būve fiziski atbilst būvnormatīvos definētajam dzīvojamās ēkas jēdzienam, nav juridiski nozīmīgs, ja nav ievēroti priekšnoteikumi tās kļūšanai par nekustamā īpašuma sastāvdaļu. Pieteicēja gadījumā zeme uzskatāma par tādu, uz kuras vispār nav dzīvojamās ēkas.

Tāpat Augstākā tiesa spriedumā norāda uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma samērīgumu. Pieteicējs, ievērojot ēkas nelikumīgo būvniecību, ir tādā pašā situācijā kā citi nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumā vispār nav dzīvojamā ēka un kuri, neskatoties uz to, vai tas ir viņu vienīgais nekustamais īpašums, pirms likuma grozījumiem nevarēja pretendēt uz atbrīvojumu. Tiesa arī norāda, ka nodokļa maksāšana par ienākumiem nav sods, bet vispārējs pienākums, no kura tikai konkrētos gadījumos ir paredzēti atbrīvojumi.