Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu un divus pieteikumus par pārrakstīšanās kļūdas labošanu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras lietas. Vienā lietā saņemta aizstāvja kasācijas sūdzība un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā tiesa izskatīs gan kasācijas sūdzību, gan protestu un vienu lietu izskatīs sakarā ar pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.  

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 6. novembrī mutvārdu procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā izšķirams, vai pieteicēja, mazā hidroelektrostacija, ir tiesīga saņemt zaudējumu atlīdzību no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Zaudējumus veido pieteicējas negūtie ienākumi, un iemesls tam ir apstāklis, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija prettiesiski nenoteica elektroenerģijas vidējo realizācijas tarifu laika posmā no 2006. gada 1. marta līdz 2011. gada 1. aprīlim un pieteicējai nebija iespēja pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam par cenu, kas noteikta, izmantojot šo tarifu.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidījusi. Tiesa konstatēja, ka Augstākā tiesa 2010. gada 11. marta spriedumā lietā Nr.SKA-6/2010 (A42379306) atzinusi, ka komisijai bija kompetence šādu tarifu noteikt, tas atzīts arī Satversmes tiesas lēmumā lietā Nr. 2009-14-01. Vienlaikus apgabaltiesa atzina, ka, mainoties faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem (elektroenerģijas tirgus liberalizācija), pieteicējai nav pamata prasīt, lai tai tiktu maksāta cena, kas veido nepieļaujami lielu valsts atbalstu un tādējādi ir pretrunā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 35. panta otro daļu. (Lieta SKA-1/2017).

2) Administratīvo lietu departaments 7. novembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā izlemjams jautājums, vai saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta ceturto daļu nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir saistoši konkrēti audita veikšanas termiņi, kā arī, ja tādi termiņi jāievēro, vai lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanas termiņu ir tiesīga pagarināt tikai nodokļu administrācijas augstākā amatpersona. Administratīvā apgabaltiesa ir apmierinājusi pieteicējas pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai tika uzlikts pienākums veikt papildu maksājumus budžetā. Apgabaltiesa, atsaucoties uz Augstākās tiesas judikatūru, secināja, ka termiņi ir jāievēro un ka konkrētajā gadījumā lēmums ir atceļams, jo audita veikšanas termiņu pagarināja nevis Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektors, bet cita amatpersona. (Lieta Nr. SKA-269/2017).

3) Administratīvo lietu departaments 7. novembrī rakstveida procesā izskatīs AS „Liepājas autobusu parks” blakus sūdzību par lēmumu izbeigt tiesvedību lietā.

Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējai ir tiesības prasīt atzīt par spēkā neesošu tādu vienošanos par iepriekš noslēgta līguma pagarināšanu ar citu personu, kura noslēgta, nepiemērojot iepirkuma procedūru.

Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” un pilnsabiedrība „Rīgas mikroautobusu satiksme” 2013. gadā noslēdza līgumu par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla daļas maršrutos. 2017. gadā starp SIA „Rīgas satiksme” un pilnsabiedrību „Rīgas mikroautobusu satiksme” noslēgta papildvienošanās par līguma termiņa pagarināšanu. Pieteicēja AS „Liepājas autobusu parks” iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu, lūdzot atzīt papildvienošanos par spēkā neesošu, jo tā noslēgta, nepiemērojot publiskā iepirkuma procedūru.

Administratīvā rajona tiesa izbeigusi lietā tiesvedību. Tiesa secināja, ka pieteicēja papildvienošanās prettiesiskumu pamato ar agrāk uzsāktās sarunu procedūras pārtraukšanu, kurā pieteicēja piedalījusies kā personu apvienības biedrs. Pieteicēja atsevišķi nevar nākt tiesā aizsargāt interesi uz tiesisku sarunu procedūru, kurā tā piedalījusies kā personu apvienības biedrs. (Lieta SKA-1570/2017).