Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Veselības inspekcija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Iepirkumu uzraudzības birojs un Rīgas dome.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 15 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā arī prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Divas lietas izskatīs sakarā ar pieteikumiem par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu. Divās lietās izskatīs sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Augstākās tiesas Civillietu departaments 29. novembrī rakstveida procesā izskatīs biedrības „Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – biedrība „AKKA/LAA”) kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta biedrības „AKKA/LAA” prasība pret SIA „Star FM” par kompensācijas un zaudējumu atlīdzības piedziņu un apmierināta SIA „Star FM” pretprasība par licences līguma atzīšanu par noslēgtu un autoratlīdzības noteikšanu.

Lietā ir risināms jautājums par to, vai tiesa saskaņā ar Autortiesību likuma 41. panta trešo daļu bija tiesīga noteikt atlīdzību, kādu raidorganizācijai (SIA „Star FM”) bija pienākums maksāt kolektīvā pārvaldījuma organizācijai (biedrībai „AKKA/LAA”) par muzikālo darbu izmantošanu raidīšanā, un par šīs atlīdzības noteikšanas kritērijiem. (Lieta SKC–136/2017).

2) Administratīvo lietu departaments 30. novembrī rakstveida procesā kopsēdē izskatīs lietu, kurā ir strīds par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par nekustamā īpašuma pārdošanu.

Pieteicēja īpašumā ir bijusi zeme un pēc tam uz tās uzbūvēta jaunbūve. Konkrētajā lietā Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka, lai atbrīvotu pieteicēju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas par nekustamā īpašuma atsavināšanu, pamatojoties uz likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktu, jākonstatē, ka konkrētais nekustamais īpašums ir bijis pieteicēja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem, turklāt izšķirošais ir nevis zemes, bet gan jaunbūves reģistrēšanas datums zemesgrāmatā, no kura attiecīgi ir skaitāms 60 mēnešu termiņš. Dienesta ieskatā, attiecībā uz pieteicēju šis nosacījums neizpildās, jo no jaunbūves reģistrēšanas datuma zemesgrāmatā līdz nekustamā īpašuma pārdošanas brīdim ir pagājuši nepilni trīs gadi, tātad pieteicējam bija jāmaksā nodoklis. Savukārt apgabaltiesa ir apmierinājusi pieteikumu, jo secinājusi, ka pieteicēja īpašumā esošā būve jaunbūves statusam atbilda vairāk par 60 mēnešiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, tādējādi pieteicējs ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas. (Lieta SKA-245/2017).

3) Administratīvo lietu departaments 30. novembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas – SIA “Dziedniecība” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Veselības inspekcija veica pārbaudi par pieteicējas sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ko Nacionālais veselības dienests bija apmaksājis no valsts budžeta līdzekļiem. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka neirologi vairākiem pacientiem vienas aprūpes epizodes (30 kalendārās dienas) ietvaros ir uzrādījuši samaksai divus vai trīs talonus, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Tādējādi pieteicēja par nepamatoti apmaksai uzrādītām aprūpes epizodēm saņēmusi pārmaksu no valsts budžeta. Ar Veselības inspekcijas lēmumu nolemts ieturēt (neizmaksāt) nepamatoti saņemto maksājumu no pieteicējai maksājamiem līdzekļiem, t.i., no apmaksājamā rēķina. Nepiekrītot minētajam, pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā. Administratīvā apgabaltiesa ar 2016. gada 27. janvāra spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu. Par apgabaltiesas spriedumu pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, uzskatot, ka tiesa nepamatoti šauri tulkojusi jēdzienu „saslimšanas gadījums”, sasaistot tā sākuma un beigu datumu ar katru individuālo diagnozi. (Lieta SKA-286/2017).

4) Krimināllietu departaments 30. novembrī rakstveida procesā atkārtoti izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesnieguši apsūdzētais un viņa aizstāve.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots pret viņu celtajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 307. panta un 318. panta pirmās daļas.

Apelācijas instances tiesa iztiesājot krimināllietu saistībā ar Ģenerālprokuratūras prokurora apelācijas protestu, apsūdzēto atzina par vainīgu un sodīja par Krimināllikuma 307. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par krimināllietas materiālu nolaupīšanu un par Krimināllikuma 317. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka apsūdzētais būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, radot ar šīm darbībām būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm. Sods apsūdzētajam noteikts piespiedu darbs uz 200 stundām.

Kasācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu kasācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētā un viņa aizstāves kasācijas sūdzībām, apelācijas instances tiesas nolēmumu atcēla pilnībā un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Apelācijas instances tiesa, atkārtoti iztiesājot krimināllietu apelācijas instances tiesā, apsūdzēto atzina par vainīgu un sodīja par Krimināllikuma 307. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un par Krimināllikuma 317. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Sods apsūdzētajam noteikts, piemērojot Krimināllikuma 49.¹panta pirmās daļas 1. punktu,  piespiedu darbs uz 120 stundām.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētā darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 307. panta un 317. panta pirmās daļas (SKK-320/2017). 

5) Administratīvo lietu departaments 1. decembrī rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā strīds ir par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.⁴panta pirmās daļas interpretāciju, proti, par to, kādus izdevumus partija drīkst segt no valsts piešķirtā finansējuma.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, politisko organizāciju (partiju) apvienības „Nacionālais bloks” pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmuma atcelšanu noraidīja. (Lieta SKA-292/2017).