Analizējot tiesību normu, proti, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktu, Augstākā tiesa secina, ka minētā norma nesniedz skaidrojumu par to, no kura brīža būtu skaitāms 60 mēnešu termiņš gadījumā, kad nekustamais īpašums sastāv no vairākām vienībām. Vienlaikus Augstākā tiesa neredz pamatojumu tam, kāpēc gadījumā, kad nekustamā īpašuma sastāvā ir vairākas vienības (piemēram, zeme un būve, kā tas ir izskatāmajā lietā), vērā būtu ņemams "jaunākās” vienības reģistrēšanas datums zemesgrāmatā, lai noteiktu tiesību normā paredzēto 60 mēnešu termiņa ievērošanu. Ņemot vērā minēto, Augstākā tiesa atzīst, ka minētā panta 9. panta pirmās daļas 33. punktā lietotais jēdziens "nekustamais īpašums”  ir saprotams atbilstoši Civillikuma 968. pantam, kas ietver prezumpciju par ēkas un zemes vienotības principu.

Augstākā tiesa lietu izskatīja departamenta kopsēdē sakarā ar Valsts ieņēmuma dienesta kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Lietā ir tālāk minētie apstākļi:

Pieteicēja īpašumā ir bijusi zeme un pēc tam uz tās uzbūvēta jaunbūve. Konkrētajā lietā Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka, lai atbrīvotu pieteicēju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas par nekustamā īpašuma atsavināšanu, pamatojoties uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktu, jākonstatē, ka konkrētais nekustamais īpašums ir bijis pieteicēja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem, turklāt izšķirošais ir nevis zemes, bet gan jaunbūves reģistrēšanas datums zemesgrāmatā, no kura attiecīgi ir skaitāms 60 mēnešu termiņš. Dienesta ieskatā, attiecībā uz pieteicēju šis nosacījums neizpildās, jo no jaunbūves reģistrēšanas datuma zemesgrāmatā līdz nekustamā īpašuma pārdošanas brīdim ir pagājuši nepilni trīs gadi, tātad pieteicējam bija jāmaksā nodoklis.