Jau trešo gadu Augstākās tiesas departamentos izskatīto lietu skaits pārsniedz saņemto lietu skaitu, 2017. gadā šis koeficients bija 104% – kopumā departamentos saņemtas 3158 lietas, izskatītas 3280, nepabeigto lietu atlikums gada beigās – 1708 lietas.

Visaugstākais lietu izskatīšanas koeficients – 114% – bijis Civillietu departamentā – saņemtas 1386 lietas, izskatītas 1579. Neizskatīto lietu skaits gada beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 212, noslēdzot 2017. gadu, tas bija 745 lietas. Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša norādīja, ka pozitīvo rezultātu devusi gan saņemto lietu samazināšanās, gan grozījumi civilprocesā, gan ģenerālprokurora protestu skaita samazināšanās, taču visbūtiskāk – departamenta tiesnešu pašaizliedzīgs darbs. Jau otro gadu departamenta prioritāte bija samazināt laiku līdz rīcības sēdei, kad pieņem lēmumu par lietas virzību vai atteikumu to skatīt kasācijas kārtībā. Iepriekš tie bija 9–10 mēneši, aizvadītajā gadā 3–4 mēneši.

Iepriekšējos gados neizskatīto lietu lielākais uzkrājums bija Civillietu departamentā, aizvadītajā gadā šis “smagums” pārgājis uz Administratīvo lietu departamentu. Kaut saņemto lietu skaits Administratīvo lietu departamentā samazinājies, mazāks, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, arī izskatīto lietu skaits, bet atlikums palielinājies: saņemtas 993 lietas, izskatītas 884, nepabeigtas 869 lietas. Lietu izskatīšanas koeficients 89%. Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norādīja, ka izskatīto lietu samazinājumam par 14% iemesli ir tiesnešu maiņa – divi pieredzējuši tiesneši uz laiku pārgāja darbā uz citām institūcijām, viens tiesnesis beidza pildīt tiesneša pienākumus. Lai gan salīdzinoši ātri departamentā darbu sāka divi jauni tiesneši, bija vajadzīgs laiks, lai viņi strādātu ar pilnu jaudu. Turklāt trīs tiesneši atradās ilgstošā prombūtnē.

Krimināllietu departamentā vienīgajā palielinājies saņemto lietu skaits - saņemtas 779 lietas, par 25 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Taču, ņemot vērā, ka arī izskatīto lietu skaits palielinājies par 62 lietām - izskatītas 817 lietas, lietu atlikums samazinājies, tās ir 94 lietas.  Kā uzsvēra departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, divas trešdaļas no gada darba dienām departamenta tiesneši velta tiešo tiesneša pienākumu pildīšanai, bet vienu trešo daļu – papildpienākumiem, tostarp Augstākajai tiesai kā kasācijas instancei neraksturīgu funkciju veikšanai.

2017. gadā Augstākā tiesa sāka strādāt kā tikai kasācijas instance, un departamenti īpašu uzmanību pievērsa kasācijas funkciju stiprināšanai, judikatūras veidošanai, tiesu prakses apkopošanai. Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja atzīmēja departamenta veiksmīgo dialogu ar Satversmes tiesu un Eiropas Savienības Tiesu – sešās lietās departaments vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā, divās lietās – Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs īpaši uzteica Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbu – tas bijis radošs, aizvien pilnveidojot Augstākās tiesas judikatūru un esot labam palīgam tiesnešiem. Atzinību nodaļas sadarbībai ar departamentiem izteica arī departamentu priekšsēdētāji.  

Departamentu priekšsēdētāji akcentēja nepieciešamību plašāk sadarboties ar apgabaltiesām, jo, kopš vairs nav Tiesu palātu, vienotas tiesu prakses veidošana ir apgabaltiesu iespēja un pienākums. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka atjaunojama kādreizējā tradīcija Augstākajai tiesai rīkot seminārus apgabaltiesu tiesnešiem.

Plēnums uzklausīja arī Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītājas Anitas Zikmanes un Administrācijas vadītājas Sandras Lapiņas ziņojumus par aizvadīto gadu.

Plēnuma noslēgumā tiesneši diskutēja par iekšējās un ārējās komunikācijas jautājumiem.