Patlaban VID praksē nereti sastopas ar situācijām, ka vienādām precēm tiek piemērotas dažādas normas – gan reversā PVN maksāšanas kārtība, gan vispārējā, turklāt arī nav vienotas izpratnes par kombinētās nomenklatūras kodu noteikšanu viena veida precēm.

Konstatējot gadījumus, kad vienādām precēm PVN piemērots gan reversā, gan parastā kārtībā, VID katru konkrēto PVN darījumu vērtēs pēc tā būtības, pārliecinoties, ka preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs PVN ir aprēķinājis un nomaksājis valsts budžetā. VID ieskatā ir svarīgi izvairīties no gadījumiem, kad nezināšanas vai normatīvo aktu prasību nepietiekamas izpratnes dēļ tiktu nodarīti zaudējumi valsts budžetam, tādējādi, veicot preventīvus pasākumus un pārbaudes, VID vienlaikus konsultēs uzņēmējus, kuri būs kļūdījušies.

Ja, izvērtējot konkrēto darījumu, izrādīsies, ka preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs par šo darījumu PVN ir aprēķinājis un nomaksājis valsts budžetā, savukārt nodokļa rēķina saņēmējs preces vai pakalpojumus izmantojis savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad preču vai pakalpojuma saņēmējs būs tiesīgs atskaitīt nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summu kā priekšnodokli. Līdzīga pieeja tiks attiecināta arī uz tiem nodokļa maksātājiem, kuriem nebija tiesības piemērot īpašo PVN piemērošanu režīmu, ja to darījuma partneri – preču pircēji vai pakalpojumu saņēmēji – PVN ir aprēķinājuši un nomaksājuši valsts budžetā.

Atgādinām, ka īpašais PVN režīms būvizstrādājumiem, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tas nozīmē, ka minētajās darbības jomās pretēji vispārīgajai PVN maksāšanas kārtībai PVN par preču piegādi vai sniegto pakalpojumu valsts budžetā iemaksā preču vai pakalpojuma saņēmējs, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs. Apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība ir viens no efektīvākajiem ātrās reakcijas mehānismiem, lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību.