Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Lauku atbalsta dienests un Jūrmalas pilsētas dome.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto, aizstāvju vai cietušo kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemta gan kasācijas sūdzība, gan prokurora kasācijas protests.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 13. martā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir jāizšķir, vai ēkas rekonstrukcijas priekšnoteikums ir saskaņojums no kaimiņu zemesgabala īpašnieka, ja tiesiski uzbūvēta ēka vēsturiski izvietota, nedaudz ietiecoties šajā kaimiņu zemesgabalā. Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi kaimiņu zemesgabala īpašnieka pieteikumu par būvatļaujas atcelšanu, atzīstot, ka konkrētajā situācijā saskaņojums nav obligāts priekšnoteikums būvniecībai, jo būvprojektā nav paredzētas tādas ēkas izmaiņas, kuras būtiski ietekmētu kaimiņu zemesgabala īpašnieka tiesības. Kasācijas sūdzībā pieteicējs argumentē, ka neatkarīgi no ietekmes būtiskuma ir jāaizsargā viņa īpašuma tiesības un bez viņa saskaņojuma būvniecība vispār nav pieļaujama. Turklāt tiek argumentēts, ka nelabvēlīga ietekme ir no tā, ka tiek pārvietots rekonstruējamās ēkas skurstenis. (Lieta SKA-131/2018).

2) Administratīvo lietu departaments 13. martā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir strīds, vai Lauku atbalsta dienestam ir tiesības atprasīt lauksaimniecības tehnikas novietnes būvniecībai piešķirto publisko finansējumu, ja zemnieku saimniecība, kura šo finansējumu saņēmusi, pēc būvniecības pabeigšanas pārtrauc vai būtiski samazina lauksaimniecisko ražošanu, kuras attīstībai lauksaimniecības novietne bija nepieciešama. Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi zemnieku saimniecības pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta lēmuma atcelšanu, atzīstot, ka atbilstoši finansējuma piešķiršanas līgumam ir būtiski sasniegt projekta mērķi, kas ir ne tikai konkrētās būves būvniecība, bet saimniecības modernizācija. Kā atzina apgabaltiesa, ja zemnieku saimniecība uzraudzības posmā nenodarbojās ar lauksaimniecību, projekta mērķis nav sasniegts. Pieteicēja kasācijas sūdzībā uzsver, ka zināmā apjomā saimnieciskā darbība tiek turpināta (tostarp iznomājot zemes platības citai zemnieku saimniecībai) un ka projekta mērķis bija tieši novietnes būvniecība. (Lieta SKA-128/2018).

3) Administratīvo lietu departaments 13. martā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir jāinterpretē likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un citu likumu normas, lai noteiktu, vai nodokļu administrācijai konkrētajā gadījumā bija tiesības palielināt komercsabiedrības apliekamo ienākumu par saistītajām personām izsniegto aizdevumu procentiem.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, ir atzinusi, ka lēmums bija pareizs. Tiesa atzina, ka divi pieteicējas (komercsabiedrības) valdes locekļi, kuri vienlaikus ir valdes locekļi arī pieteicējas mātessabiedrībā un mātessabiedrības kapitāldaļu īpašnieki vienādās daļās, ir ar uzņēmumu saistītas personas. Tādējādi ir aprēķināmi un pieteicējas apliekamajā ienākumā ietverami procenti par aizdevumiem, kurus pieteicēja šīm personām izsniegusi. Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1. panta piektajai daļai saistītās personas citstarp ir tādas, kurām komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka atbilstoši Kredītiestāžu likumā ietvertajam jēdzienu skaidrojumam pieteicējas valdes locekļus var atzīt par personām, kurām pieteicējā ir izšķiroša ietekme. Pieteicēja kasācijas sūdzībā savukārt argumentē, ka izšķirošas ietekmes jēdziens ir piemērojams atbilstoši Koncernu likumā ietvertajai definīcijai un ka konkrētajā gadījumā izšķirošas ietekmes nav. (Lieta SKA-97/2018).