Augstākā tiesa izbeidza kasācijas tiesvedību sakarā ar cietušās – nogalinātās meitenes mātes – kasācijas sūdzību. Šādu lēmumu Augstākā tiesa pieņēma, jo cietusī ir mirusi, bet apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu.  Ievērojot to, ka tiesībām iesniegt kasācijas sūdzību ir personisks raksturs, kas uz cietušās personas mantiniekiem nepāriet, jo ir paredzētas tikai pašai cietušajai personai, tās nevar pastāvēt un līdz ar to arī nevar tikt realizētas atdalīti no cietušās personas.

Augstākā tiesa lēmumā atzinusi, ka Rīgas apgabaltiesa, nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, pamatojusies uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010./2011. gada tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” minētajām rekomendācijām. Augstākā tiesa norāda, ka apelācijas instances tiesai, lemjot par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, atsaucoties uz minētā apkopojuma pielikuma Nr. 3 vadlīnijām, jāizvērtē, vai šajās vadlīnijās norādītie morālā kaitējuma kompensācijas apmēra standarti ir aktuāli un atbilst mūsdienu apstākļiem. Tāpat tiesai jāizvērtē, vai uz šo vadlīniju pamata noteiktais kaitējuma kompensācijas apmērs atbilst taisnīguma un samērīguma principiem un vai tas īsteno prevencijas un samierināšanas funkciju.

Apelācijas instances tiesai lieta no jauna jāizskata tikai daļā par morālā kaitējuma kompensācijām diviem cietušajiem – nogalinātās meitenes māsai un tēvam, jo pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu savas draudzenes slepkavībā ar netiešu nodomu un zādzības nelielā apmērā izdarīšanā, spriedums stājies spēkā 2016. gada 24. maijā. Stājies spēkā arī apsūdzētajam noteiktais sods – brīvības atņemšana uz 9 gadiem un 10 mēnešiem, ar policijas kontroli uz vienu gadu.

Apsūdzībā norādīts, ka 2012. gada 15. maijā apsūdzētais savā dzīvesvietā Rīgā, Buļļu ielā, būdams alkohola ietekmē, brīdī, kad dzīvoklī ieradās viņa draudzene, uzsāka strīdu ar viņu. Apsūdzētais, atrodoties dzīvokļa istabā, nevaldīdams dusmas, un alkohola ietekmē kļuvis agresīvs, pielietojot fizisko spēku, izdarīja kopumā ne mazāk kā 8 sitienus cietušajai pa dzīvībai svarīgu orgānu – galvu. Minēto sitienu rezultātā iestājās cietušās nāve. Turklāt apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais no cietušās naudas maka nozaga naudu – 10 latus (14,23 eiro). 

Ar Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 2. februāra spriedumu no apsūdzētā par labu visiem trim cietušajiem tika piedzīta kopā vairāk nekā 13 000 eiro morālā kaitējuma kompensācija.