Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Tieslietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Rīgas dome.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas ar apsūdzēto vai aizstāvju iesniegtām kasācijas sūdzībām par apelācijas instances tiesas nolēmumiem.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 3. aprīlī rakstveida procesā kopsēdē izskatīs pieteicēja blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu. Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Satversmes aizsardzības birojā ar iesniegumu, lūdzot publicistiskiem mērķiem iepazīties ar visiem iestādes rīcībā esošajiem Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumentiem. Iestāde atteica sniegt informāciju, pamatojoties uz to, ka tā satur ierobežotas pieejamības informāciju. Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis attiecās pieņemt pieteikumu, jo pieteicējam nav subjektīvo publisko tiesību pieprasīt šādu informāciju. Augstākajā tiesā izlemjams, vai tiesneša piemērotais tiesiskais pamats atteikumam ir pareizs. (Lieta SKA-858/2018).

2) Administratīvo lietu departaments 4. aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Tieslietu ministrijas disciplinārlietu komisija sauca tiesu izpildītāju pie disciplināratbildības par Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa normu pārkāpumiem un piemēroja tiesu izpildītājam disciplinārsodu – piezīmi.

Pieteicējs vērsās tiesā par Tieslietu ministrijas disciplinārlietu komisija lēmuma atcelšanu.

Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā secināja, ka pieteicējs, rīkojot izsoli izpildu lietā, ir pieļāvis gan Civilprocesa likuma normu pārkāpumus, gan Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa noteikumu pārkāpumus. Tāpēc tiesa pārsūdzēto lēmumu atzina par tiesisku.

Pieteicējs par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apgabaltiesa ir nepareizi piemērojusi Civilprocesa likuma 560. un 562. pantu, Civilprocesa likuma 606. panta ceturtās daļas interpretācija par izsoles paziņošanu parādniekam ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 621. panta piektajā daļā noteikto piedzinēja tiesību pievienoties piedziņai līdz izsoles dienai, tiesa nepamatoti nav piemērojusi Civilprocesa likuma 567. un 568. pantu, kā arī tiesa nepamatoti ir piemērojusi Tiesu izpildītāju likuma 57. pantu.

Lietā ir izšķirams, vai bija jāpiemēro Tiesu izpildītāju likuma 57. pants un vai tiesa ir pareizi piemērojusi un interpretējusi minētās Civilprocesa likuma normas un Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa normas. (Lieta SKA-235/2018).

3) Administratīvo lietu departaments 4. aprīlī rakstveida procesā izskatīs Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā izšķirams, no kura brīža izbeidzas pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par dabā neesošām ēkām (būvēm) – no brīža, kad iesniegts kāds apliecinājums (atzinums vai cits pierādījums), ka dabā objektu nav, vai no tā, kad objekts izslēgts no kadastra reģistra. (Lieta SKA-63/2018).

4) Krimināllietu departaments 5. aprīlī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzības par Latgales apgabaltiesas spriedumu iesnieguši četri apsūdzētie un vienas apsūdzētās aizstāve.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu viena no apsūdzētajiem atzīta par vainīgu un sodīta par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 20.panta trešās daļas un 117. panta 10. punkta, 20. panta ceturtās daļas un 117. panta 5. punkta, tas ir, par uzkūdīšanu izdarīt slepkavību  personu grupā un slepkavības, pēc kuras izdarīta līķa apgānīšana atbalstīšānu. Turklāt apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 20. panta trešās daļas un 185. panta otrās daļas, tas ir, par svešas mantas tīšas iznīcināšanas atbalstīšanu un uzkūdīšanu.  Sods par šiem nodarījumiem apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana uz 17 gadiem un probācijas uzraudzība uz 3 gadiem.

Divi apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 117. panta 5., 10. punkta, tas ir, par slepkavību pastiprinošos apstākļos – slepkavību personu grupā un, ja slepkavība saistīta ar līķa apgānīšanu. Turklāt apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 185. panta otrās daļas, tas ir, par  svešas mantas tīšu iznīcināšanu. Sods par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem  noteikts vienam apsūdzētajam brīvības atņemšana uz 18 gadiem un probācijas uzraudzība uz 3 gadiem, otram apsūdzētajam brīvības atņemšana uz 13 gadiem 11 mēnešiem  un probācija uzraudzība uz 2 gadiem 6 mēnešiem.

Ceturtais apsūdzētais  atzīts par vainīgu un sodīts par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 185. panta otrās daļas, tas ir, par svešas mantas tīšu iznīcināšanu, pēc Krimināllikuma 228. panta otrās daļas, tas ir, par līķa apgānīšanu personu grupā, pēc Krimināllikuma 313. panta otrās daļas, tas ir, par sevišķi smaga nozieguma pēdu iepriekš neapsolītu slēpšanu. Sods par šiem nodarījumiem apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem 6 mēnešiem, probācijas uzraudzība uz 1 gadu un piespiedu darbs uz 200 stundām.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar visu apsūdzēto un trīs apsūdzēto aizstāvju apelācijas sūdzībām pirmās instances tiesas spriedumu atcēlusi daļā par diviem apsūdzētajiem noteikto sodu. Abiem apsūdzētajam apelācijas instances tiesa samazinājusi brīvības atņemšanas sodus.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzēto vainīgumu viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. (Lieta SKK-126/2018).