“Satversmes sapulcei ir nenovērtējama loma Latvijas valstiskuma nostiprināšanā. Tā bija pirmais demokrātiski ievēlētais tautas leģitimētais Latvijas parlaments, konstitucionālā asambleja, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija valsts pamatlikuma – Latvijas Republikas Satversmes – izstrāde. Satversmes sapulces stenogrammas turpina būt vērtīgs izziņas avots un bieži pārsteidz ar to, cik tā brīža viedokļu atšķirības turpina būt aktuālas mūsdienu politiskajā diskursā. Ir vērts atsaukt atmiņā Raiņa uzrunas, kuras aicināja klātesošos veidot un stiprināt Latviju kā eiropeisku valsti,” uzskata I. Ziemele.

Runājot par Satversmes sapulces vēlēšanām, S. Osipova uzsver: “Varam lepoties, ka pirmais Latvijas tautas vēlētais likumdevējs tika ievēlēts brīvās, vienlīdzīgās vēlēšanās, kurās piedalījās abu dzimumu pilsoņi. Tas XX gs. sākumā nebija pašsaprotami, jo vecajās demokrātijās sievietes vēlēšanu tiesības ieguva tikai pusgadsimtu vēlāk.” Savukārt G. Kusiņš norāda: “Būt pirmajam nekad nav viegli! Lai gan pirms demokrātiski ievēlētās Satversmes sapulces Latvijā pastāvēja priekšparlaments – Tautas padome –, tieši Satversmes sapulce detalizētāk noteica no tautas pārstāvības būtības izrietošo parlamenta kompetences apjomu un vairākas līdz mūsdienām pastāvošas parlamentārisma tradīcijas.”

Satversmes tiesas tiesneši ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Saeimas Prezidija locekļiem un deputātiem, Jāņa Čakstes radiniekiem, kā arī Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.