Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā izskatīs četras lietas. Rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem un astoņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.  Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Konkurences padome, Jēkabpils pilsētas dome un Rīgas dome.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas. Divās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā apsūdzētā sūdzība par zemākas instances tiesas lēmumu atstāt viņa apelācijas sūdzību bez izskatīšanas.  

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 14. maijā rakstveida procesā turpinās izskatīt  lietu par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību.  Augstākā tiesa pērn 28. martā apturēja lietā tiesvedību, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Vēršoties Satversmes tiesā, Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.³un 12.⁵daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Satversmes tiesa ir taisījumu lietā spriedumu un Augstākā tiesa atjaunoja tiesvedību lietā. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskata sakarā ar pieteicējas – SIA „LatInterMeh” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atzīšanu par prettiesisku. (Lieta SKA-11/2018).

2) Administratīvo lietu departaments 14. maijā rakstveida procesā izskatīs Rīgas domes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja plānotā būve pilsētas teritorijā – piebraucamais ceļš – ir uzskatāma par meža infrastruktūras objektu, par kura būvniecību nav maksājama ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku kompensācija. (Lieta SKA-149/2018).

3) Administratīvo lietu departaments 15. maijā tiesas sēdē mutvārdu procesā turpinās izskatīt pieteikumu par Latvijas Republikas iekšlietu ministra 2015. gada 5. augusta lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējam – Krievijas Federācijas pilsonim – aizliegts ieceļot Latvijas Republikā. Tiesas sēdē 7. martā tiesa uzklausīja procesa dalībniekus – pieteicēja pārstāvi, Iekšlietu ministrijas, Drošības policijas un prokuratūras pārstāvjus. Ņemot vērā, ka pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē izteica vēlmi iepazīties ar Drošības policijas atzinumu, uz kura pamata iekšlietu ministrs pieņēmis pārsūdzēto lēmumu, tiesa nolēma atlikt lietas izskatīšanu, dodot iespēju pieteicēja pārstāvim vērsties Drošības policijā un lūgt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, lai varētu iepazīties ar konkrēto atzinumu. (Lieta SA-1/2018).

4) Administratīvo lietu departaments 15. maijā tiesas sēdē mutvārdu procesā turpinās izskatīt pieteikumu par Latvijas Republikas iekšlietu ministra 2015. gada 5. augusta lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējam  aizliegts ieceļot Latvijas Republikā. Tiesas sēdē 7. martā tiesa uzklausīja procesa dalībniekus – pieteicēja pārstāvi, Iekšlietu ministrijas, Drošības policijas un prokuratūras pārstāvjus. Ņemot vērā, ka pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē izteica vēlmi iepazīties ar Drošības policijas atzinumu, uz kura pamata iekšlietu ministrs pieņēmis pārsūdzēto lēmumu, tiesa nolēma atlikt lietas izskatīšanu, dodot iespēju pieteicēja pārstāvim vērsties Drošības policijā un lūgt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, lai varētu iepazīties ar konkrēto atzinumu. (Lieta SA-1/2018).

5) Administratīvo lietu departaments 16. maijā tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā ir jāinterpretē likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un citu likumu normas, lai noteiktu, vai nodokļu administrācijai konkrētajā gadījumā bija tiesības palielināt komercsabiedrības apliekamo ienākumu par saistītajām personām izsniegto aizdevumu procentiem. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, ir atzinusi, ka lēmums bija pareizs. Tiesa atzina, ka divi pieteicējas (komercsabiedrības) valdes locekļi, kuri vienlaikus ir valdes locekļi arī pieteicējas mātessabiedrībā un mātessabiedrības kapitāldaļu īpašnieki vienādās daļās, ir ar uzņēmumu saistītas personas. Tādējādi ir aprēķināmi un pieteicējas apliekamajā ienākumā ietverami procenti par aizdevumiem, kurus pieteicēja šīm personām izsniegusi. Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1. panta piektajai daļai saistītās personas citstarp ir tādas, kurām komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka atbilstoši Kredītiestāžu likumā ietvertajam jēdzienu skaidrojumam pieteicējas valdes locekļus var atzīt par personām, kurām pieteicējā ir izšķiroša ietekme. Pieteicēja kasācijas sūdzībā savukārt argumentē, ka izšķirošas ietekmes jēdziens ir piemērojams atbilstoši Koncernu likumā ietvertajai definīcijai un ka konkrētajā gadījumā izšķirošas ietekmes nav. (Lieta SKA-97/2018).

6) Administratīvo lietu departaments 16. maijā tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir izšķirams, vai ir tiesiska pašvaldības prasība detālplānojumā paredzēt pieslēguma izbūvi līdz pašvaldības centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai, kura atrodas apmēram 1 km attālumā no detālplānojuma aptvertās teritorijas. Administratīvā apgabaltiesa, ņemot vērā arī vides intereses, ir atzinusi šādu prasību par pamatotu. Pieteicēji iesnieguši kasācijas sūdzību, norādot, ka šāda prasība ir nesamērīga, turklāt pieteicējiem uzlikts pienākums izbūvēt nevis pieslēgumu, bet pašu centralizēto kanalizācijas tīklu, ko likums neparedz. (Lieta SKA-170/2018).

7) Administratīvo lietu departaments 17. maijā rakstveida procesā izskatīs Konkurences padomes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā izšķirams, vai pieteicējām var piemērot solidāru atbildību par konkurences pārkāpumu (aizliegtu vienošanos), ko izdarījušas to meitas sabiedrības. Konkurences padome, piemērojot sodu, atzinusi, ka pieteicējas Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH ir solidāri atbildīgas par konkurences tiesību pārkāpumu, kas konstatēts to meitas sabiedrību darbībās. Pieteicējas nav bijušas dalībnieces pārkāpuma izdarīšanā un uz tām nav attiecināma personīgā atbildība, kā tas būtu pārkāpuma izdarītājam. Tomēr pieteicēju solidārā atbildība par savu meitas sabiedrību rīcību izriet no tā, ka saistītās sabiedrības savu rīcību nenosaka neatkarīgi.

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi pieteikumu par soda atcelšanu, ciktāl tas paredz solidāru atbildību, jo Latvijas tiesību normās šādos gadījumos solidāra atbildība nav paredzēta. Konkurences padome iesniegusi kasācijas sūdzību. (Lieta SKA-517/2018).

Paredzēts izskatīt arī blakus sūdzību lietā, kurā pēc būtības tiek vērtēts meitas sabiedrību izdarītais pārkāpums un tām piemērotais sods (Lieta SKA-1153/2018). Viena no lietas Nr. SKA-517 dalībniecēm (mātes sabiedrība) vēlas tikt pielaista lietā kā trešā persona, bet Administratīvā apgabaltiesa lūgumu noraidījusi, norādot, ka mātes sabiedrība savu tiesību aizsardzību var īstenot lietā par tieši tai noteikto solidāro atbildību.