Likumprojekts paredz palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, nosakot to fiziskajām personām vai valdes loceklim no 60 līdz 200 naudas soda vienībām, aizliedzot ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Likumprojektā paredzēts, ka vienas vienības vērtība ir pieci eiro. Šobrīd likumā paredzētais sods ir 280 līdz 700 eiro. 

2017. gadā 61 procents no juridisko personu maksātnespējas procesiem tika izbeigti, jo ziņojumā par parādnieka mantas neesamību izteikts priekšlikums izbeigt maksātnespējas procesu un nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu, likumprojekta autori atzīmē tā anotācijā. 

Minētais liecina par augstu iespējamību tam, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tika iesniegts novēloti, kad parādniekam vairs nebija aktīvu, no kā segt vismaz daļu no kreditora prasījumiem, un spēkā esošais administratīvais sods nesasniedz tā preventīvo mērķi, norāda likumprojekta autori. 

Tāpat likumprojekts paredz palielināt naudas soda apmēru par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, tiesiskā procesa uzraugošā persona vai cita maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona, paredzot sodu no 20 līdz 300 naudas soda vienībām. Šobrīd likumā noteiktais sods ir 70 līdz 700 eiro. 

Likuma grozījumi paredz mainīt kompetento institūciju administratīvo pārkāpumu lietu par maksātnespējas procesa pieteikumu neiesniegšanu izskatīšanai, par atbildīgo Valsts policijas vietā nosakot Maksātnespējas administrāciju. 

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.