Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2018. gada izdevumā vairāk attīstīti virzieni, kas pēta tiesu varas neatkarības aspektus, kā arī Tieslietu padomju darbību un citu valsts varas atzaru iesaisti tiesu varas darbā (tiesnešu, tiesu priekšsēdētāju atlase un iecelšana u.c.).

Pirmo reizi tiek apkopoti dati par tiesvedības ilgumu visās trīs tiesu instancēs. Šajā izdevumā arī pievērsta uzmanība ES finansētajiem projektiem dalībvalstu tiesu sistēmās, lai apskatītu ieguldījumu sadalījumu pa jomām. Šā gada ziņojums ietver tieslietu sistēmu efektivitātes salīdzinājumu naudas atmazgāšanas lietās, kā arī piedāvā pirmo pārskatu par prokuratūras iestāžu organizāciju dalībvalstīs.

Apskatot vidējo lietu izskatīšanas termiņu visās trīs tiesu instancēs 2016.gadā civillietu un komerclietu jomā, Latvija uzrāda vidēji labus, stabilus rādītājus (līdzīgi Somijai).

Apskatot termiņus, kas nepieciešami strīdīgu administratīvo lietu izskatīšanai, Latvija ierindojas 11. vietā (Lietuva un Igaunija ir izvirzījušās līderpozīcijās), tomēr jāatzīmē, ka daudzās valstīs minētie rezultāti ir līdzīgi. Īpaši gari administratīvo lietu izskatīšanas termiņi ir Kiprā, Maltā, Grieķijā, Itālijā un Portugālē.

Neizskatīto administratīvo lietu uzkrājums Latvijas tiesās ir viens no zemākajiem ES (pirmajā instancē uz 100 iedzīvotājiem) (līdzīgi rādītāji ir Ungārijā, Igaunijā, Polijā, Maltā, Slovēnijā un Čehijā). Neizskatīto civillietu skaita ziņā (uz 100 iedzīvotājiem) Latvija ierindojas 11. vietā.

Latvijā 2015. un 2016. gadā tiesu iestādēm tika tērēts vidēji 51 eiro uz vienu valsts iedzīvotāju (vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā) jeb 0,4% no iekšzemes kopprodukta (6. vietā Eiropā).

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Spānija, Lietuva un Nīderlande saņēmusi augstāko punktu skaitu par sociālo mediju izmantošanu visās tiesu instancēs un vadlīniju esamību sadarbībai ar masu medijiem/presi. Tāpat Latvija ir izcelta kā viena no piecām ES valstīm (līdzās Čehijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai), kurās elektroniski var iesniegt prasības pieteikumu tiesā un sekot līdzi tiesvedības gaitai.

Jautājumos, kas skar tiesiskās palīdzības un tiesu nodevu apmērus, Latvija ieņem salīdzinoši zemas pozīcijas. Piemēram, Latvijā ir ceturtā augstākā tiesas nodeva zema apmēra patērētāju tiesību strīda izskatīšanai tiesā (aiz Kipras, Somijas un Igaunijas)

Advokātu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir otrs zemākais ES,- mazāks skaits ir tikai Zviedrijā. Augstākais advokātu skaits ir Kiprā, Luksemburgā, Grieķijā un Itālijā.

Ziņojumā arī norādīts, ka Latvijā ir augstākais sieviešu īpatsvars pirmās un otrās instances tiesās visā ES, Latvijā pirmās instances tiesās 81% no tiesnešiem ir sievietes, bet otrās instances tiesās - virs 75%. Augstākajā tiesā šis īpatsvars ir virs 60% (zemāks nekā Rumānijā un Bulgārijā).

Ja kopumā salīdzina ES dalībvalstu sabiedrības attieksmi pret tiesu varas neatkarību, tad Latvijā novērojams vidēji zems vērtējums. Tradicionāli visaugstāk savas valsts tiesu varu novērtē dāņi, somi un austrieši. Latvijas sabiedrības novērtējums ir līdzīgs ar Lietuvas, Portugāles, Rumānijas un Maltas vidējiem rādītājiem. EU Justice Scoreboard šajā gadījumā ir izmantojis Eurobarometer pētījuma rezultātus, kurā secināts, ka 47% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka Latvijas tiesu sistēma ir neatkarīga.

Savukārt uzņēmēju redzējumā saskaņā ar izmantotajiem Pasaules Ekonomikas foruma datiem tiesu varas neatkarības vērtējums līdzinās iepriekšējiem gadiem, tomēr vairākās valstīs 2016.-2017. gadu ciklā tas ir mazliet samazinājies (piemēram, Latvijā, Zviedrijā, Beļģijā, Polijā, Horvātijā).

Šā gada Ziņojumā apskatīts jautājums par Tieslietu padomē pārstāvēto tiesnešu atlases kārtību (tiek norādīts, ka vairākās valstīs Tieslietu padomē esošos tiesnešus izvēlas likumdevēja vara vai izpildvara).

Interesantu salīdzinājumu piedāvā Ziņojumā iekļautais jautājums par dalībvalstu Augstāko tiesu iesaisti dažādu funkciju veikšanā, kas skar jautājumus par tiesneša neiecelšanu vai atcelšanu no amata, tiesnešu novērtēšanas un karjeras virzības jautājumos, disciplinārlietu izskatīšanā, kā arī jautājumu par tiesnešu neitralitāti izvērtēšanā. Sadarbībā ar dalībvalstu augstāko tiesu sadarbības organizācijām tika apkopota statistika par gadījumu skaitu katras konkrētas funkcijas ietvaros (2012-2017). Daudzos rādītājos izteikta līdere ir Polija (lielākais tiesnešu neiecelšanas gadījumu skaits, disciplinārlietu skaits, sūdzību par tiesneša neitralitātes trūkumu skaits Eiropā).