Likumprojektā noteikts, ka pašvaldības atbilstoši likumā “Par pašvaldību” iekļautajām normām var izveidot kopīgu policiju. Tās darbinieku skaitu noteiks uzraudzības padome. Vienlaikus paredzēts, ka gadījumā, ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nav izveidojusi, attiecīgos pienākumus kā līdz šim pildīs Valsts policija. 

Izmaiņas plānotas, lai veicinātu policijas izveidi pašvaldībās, kurās tā šobrīd nav izveidota, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot to resursus un paaugstināt kapacitāti, skaidrots likumprojekta anotācijā. 

Savukārt, lai nodrošinātu vienveidīgas informācijas par notikumiem reģistrēšanu un apriti elektroniskā veidā starp Valsts policiju, pašvaldības policiju un citām tiesību aizsardzības institūcijām, likumprojekts paredz papildināt pašvaldības un ostas policijas pienākumus. Plānots, ka turpmāk gan pašvaldības, gan ostas policijai būs pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un ārkārtējiem notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju. 

Tāpat iecerētie likuma grozījumi paredz, ka iekšlietu ministrs var nedot piekrišanu pašvaldības vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka apstiprināšanai amatā, ja Valsts policijai vai Drošības policijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Izmaiņas rosinātas, jo pašlaik pašvaldības policijas priekšnieka un viņa vietnieka amata kandidātiem noteiktas ievērojami zemākas prasības nekā citu valsts un pašvaldības institūciju vadītājiem. 

Lai likums stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāskata Saeimai.