Tieslietu ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka šobrīd Advokatūras likumā advokātu biroju tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, tāpēc pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas, radot neskaidrības par nodokļu administrēšanu, piemēram, advokātu biroju reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, kā arī par darba tiesiskajām attiecībām. 

Informējot par darba grupas, kura izveidota advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidei, secinājumiem, Tieslietu ministrijas pārstāvji sacīja, ka likumprojektā jāparedz – advokātu birojs ir civiltiesiska sabiedrība, kas izveidota uz sabiedrības līguma pamata. 

Darba grupas ierosinājums ir nostiprināt divas advokātu biroju darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, plānots, ka advokātu biroju reģistrēs kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi juridiskās palīdzības sniegšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrēs kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tajā skaitā uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. 

Plānots, ka advokātu birojs, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, kārtos grāmatvedību kā pašnodarbināta persona, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtos grāmatvedību kā personālsabiedrība. 

Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka gadījumā, ja advokātu birojs kārto grāmatvedību kā personālsabiedrība, tam būs saistošas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasības, tāpēc rekomendēja Advokatūras likumā iekļaut nosacījumus par gada pārskata apstiprināšanu, iesniegšanu un publicēšanu. 

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis atzīmēja, ka advokātu biroju tiesiskā statusa noteikšana normatīvajos aktos ir ļoti būtiska, taču vienlaikus norādīja uz iecerētā likumprojekta nepilnībām, un uzsvēra, ka nepieciešams ieviest skaidrāku regulējumu, lai novērstu potenciālos riskus. 

Tiesu politikas apakškomisijas deputāti rosināja atbildīgo institūciju un nozares pārstāvjus turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumiem un pēc tam vērsties pie likumdevēja ar izstrādāto likumprojektu.