No tiem, valdība ir izvirzījusi šādas galvenās prioritātes:

• uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība;
• efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana;
• atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju;
• informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai;
• mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veicot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību.

Būtiski uzsvērt, ka vienlaikus, saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija jau pirms termiņa ir pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei, to samazinot līdz 150 eiro. Ministru kabinets, pieņemot šo plānu, apņemas nodrošināt pilnīgu AMLD5 direktīvas ieviešanu pirms noteiktā obligāta ieviešanas termiņa, izskatot sagatavotos dokumentus līdz 2019. gada 1. jūnijam un nodot tos tālākai vērtēšanai Saeimai.

Plāns ietver plašu risinājumu kompleksu, kuru rezultāts ir sasniedzams tikai sadarbībā institūciju starpā un īstenojot šos pasākumus atbilstoši plānā paredzētajā termiņā. Pieņemot šo plānu, kas ir izstrādāts visu Latvijas atbildīgo institūciju profesionālajā un uz rezultātu vērstajā sadarbībā, Ministru kabinets:

• sagaida no visām iesaistītajām institūcijām kvalitatīvu un saskaņotu pasākumu izpildi, iesaistot lēmuma pieņemšanā labākos nozares profesionāļus;
• aicina institūciju vadītājus nodrošināt savu padoto un darbinieku informēšanu par plāna pieņemšanu, uzsverot tā nozīmīgumu valsts starptautiskai reputācijai un  katra iesaistīta darbinieka iespēju to ietekmēt;
• uzsver, ka plānota rezultāta sasniegšanai nav pieļaujams atkāpes no plānā paredzētajiem termiņiem, uzdevumu atlikšana vai nepildīšana un aicina iesaistītās institūcijas ņemt to vērā, plānojot savus darbus;
• aicinās Saeimu izskatīt tās kompetences esošos jautājumus prioritārajā kārtībā.