“Apakškomisija no vairākām ministrijām un citām institūcijām ir saņēmusi viedokļus, situācijas vērtējumus, kā arī priekšlikumus par iespējamajiem risinājumiem. Mūsu uzdevums būs vērtēt piedāvājumus, lai varētu izstrādāt un piedāvāt pamatoti atbilstīgu problēmas risinājumu,” pirms sēdes pauž Mājokļu apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Tutins.

Satversmes tiesa šī gada 12. aprīlī par Satversmes 105. pantam neatbilstošu atzinusi Saeimā pagājušā gada jūnijā pieņemto regulējumu, kas tajos gadījumos, kad privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018. gadā to paredzētu noteikt līdz pieciem procentiem gadā, 2019. gadā – līdz četriem, bet 2020. gadā – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Konstitucionālā tiesa apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām nolēmusi atzīt no 2019. gada 1. maija.  

Līdz šo grozījumu pieņemšanai zemes gabala nomas maksa strīdus gadījumā dzīvokļa īpašniekam bija nosakāma sešu procentu apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Mājokļu apakškomisija viedokļus un piedāvājumus risinājumiem saņēmusi no Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Centrālās Statistikas pārvaldes, Valsts zemes dienesta, Tiesībsarga biroja un Latvijas Bankas.