Likumprojekts paredz, ka Kontroles dienests turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā un savā darbībā būs neatkarīgs. Pašlaik Kontroles dienests ir vienīgā valsts institūcija, kura vēsturisku iemeslu dēļ darbojas prokuratūras pārraudzībā. 

Plānots, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Tāpat tai būs tiesības dienesta priekšnieku no amata atbrīvot. Viena un tā pati persona amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šobrīd dienesta priekšnieku uz četriem gadiem amatā ieceļ ģenerālprokurors. 

Pašlaik visiem Kontroles dienesta darbiniekiem jāsaņem speciālā atļauja piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai. Iecerētie grozījumi paredz, ka dienesta priekšnieks, saskaņojot ar valsts drošības iestādi, varēs noteikt amatus, kuru pienākumu pildīšanai šāda atļauja nav nepieciešama. 

Paredzēts, ka turpmāk dienesta Konsultatīvās padomes sēdes sasauks un vadīs, kā arī to darba kārtību noteiks Kontroles dienesta priekšnieks. Savukārt ģenerālprokurors, kuram pašlaik deleģēta sēžu vadība, tiks iekļauts padomes sastāvā. 

Likumprojektā precizēti arī dienesta pienākumi un tiesības, lai sekmīgāk identificētu, izvērtētu, kā arī mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus nacionālā un Eiropas Savienības līmenī. 

Reorganizācijas rezultātā uz Kontroles dienestu pilnā apjomā attieksies prasība veikt mērķtiecīgu darbu plānošanu, mērķu un sasniedzamo rezultātu un izpildes termiņu noteikšanu, regulāru darbības rezultātu izvērtēšanu un, ja nepieciešams, pārskatīšanu. Tas paaugstinās dienesta darbības kvalitāti, uzlabos tā darbības caurskatāmību un izvērtēšanu, norādīts likumprojekta anotācijā. 

Lai īstenotu plānotās izmaiņas, nepieciešams veikt grozījumus arī Prokuratūras likumā. 

Likumprojekts atzīts par steidzamu un, lai izmaiņas stātos spēkā, tas Saeimai vēl jāskata otrajā – galīgajā – lasījumā.