Senāts atzina, ka norādes kasācijas protestā un kasācijas sūdzībā uz dažu Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumiem ir bez pamatojuma un ir saistītas ar vēlmi kasācijas instances tiesā no jauna vērtēt pierādījumus, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta trešajai daļai nav kasācijas instances tiesas kompetencē. Senātam, izvērtējot kasācijas protestā un kasācijas sūdzībā minētos argumentus, neradās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, kā arī izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Kasācijas protestā un kasācijas sūdzībā nebija norādīti juridiski iemesli, kuri saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajā daļā noteikto būtu par pamatu apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai vai grozīšanai.

Līdz ar to stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2018. gada 9. oktobra spriedums, ar kuru apsūdzētā pilnībā attaisnota.

Žurnālistei apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 157. panta par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā veidā masu saziņas līdzeklī. Apsūdzībā norādīts, ka žurnāliste laikraksta “Ludzas zeme” 2015. gada 28. augusta izdevumā Nr. 65, 2015. gada 4. septembra izdevumā Nr. 67, 2016. gada 23. septembra izdevumā Nr. 75 publicējusi rakstus “Policisti kā bandīti”,  “Policijā valda dubultstandarti” par kādas personas aizturēšanu un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka saistību ar aizturēšanu un veiktajām kratīšanām. Raksti tapuši, uzklausot iesaistītos kādas personas aizturēšanā, lai izraisītu rezonansi sabiedrībā un atspoguļotu vardarbības problēmu policistu darba metodēs.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rēzeknes tiesa 2018. gada 25. maijā atzina apsūdzēto par vainīgu Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā paredzēta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīja ar naudas sodu trīs Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 1290 eiro apmērā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētās apelācijas sūdzību, Latgales apgabaltiesa 2018. gada 9. oktobrī apsūdzēto pilnībā attaisnoja. Apelācijas instances tiesa atzina, ka nav apstiprinājies valsts apsūdzētāja apgalvojums, ka apsūdzētā izdarīja apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā veidā masu saziņas līdzeklī. Tiesas ieskatā 2015. gada 4. septembra izdevumā Nr. 67 “Ludzas Zeme” ievietotie un izplatītie raksti par notikumu, kas saistīti ar personas aizturēšanu 2015. gada vasarā, balstīti uz liecinieku sniegto informāciju, viņu uzrādītajiem dokumentiem, protokoliem, tostarp, policijas pārstāvja sniegtajām ziņām žurnālistei. Latgales apgabaltiesa uzskata, ka personu, kura kļūdas dēļ izdarījusi nepareizus secinājumus par jebkādiem faktiem un publiskojusi tos, nevar saukt pie kriminālatbildības par neslavas celšanu. Līdz ar to Latgales apgabaltiesa atzina, ka apsūdzētā nav ierakstījusi apzināti nepatiesu, apkaunojošu izdomājumu par cietušo, tādējādi nav izplatījusi apzināti nepatiesas ziņas (izdomājumus), kas apkaunotu cietušo un tamdēļ atzina, ka apsūdzētā darbībās nav saskatāma Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse.

Lieta SKK-99/2019; kriminālprocesa Nr. 11903037615.