Senāts konstatēja, ka kriminālprocess pret personu uzsākts pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas un 329. panta. Pirmstiesas procesā kriminālprocess sadalīts un krimināllieta tiesai nodota personas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 329. panta. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesai jāizvērtē, vai pierādīšanā inkriminētajā apsūdzībā ir izmantojamas ziņas, kas iegūtas operatīvās darbības pasākuma – operatīvās nepublisko sarunu noklausīšanās – laikā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018. gada 19. februārī apsūdzēto atzina par vainīgu un sodīja pēc Krimināllikuma 329. panta par to, ka, būdama valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, izpauda neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 21. maija lēmumu, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētās un viņas aizstāvja apelācijas sūdzībām, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 19. februāra spriedums atstāts negrozīts.