“Ne visos gadījumos, kad persona nav apmierināta ar valsts (pašvaldības) iestādes lēmumu vai rīcību, var vērsties administratīvajā tiesā. Administratīvo tiesu kompetecē ir kontrolēt iestāžu rīcību tikai saistībā ar administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumiem. Ne visi iestāžu pieņemtie lēmumi ir administratīvie akti un ne katra iestādes rīcība ir faktiskā rīcība. Līdz ar to šāds apkopojums ir labs palīgs ikvienam, lai atpazītu, kādos gadījumos ir pamats vērsties administratīvajā tiesā,” par tiesu prakses apkopojumu saka Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu, tā mērķis ir nodrošināt vienveidīgu tiesu praksi. Atgādināms, ka apkopojumā izceltās Senāta atziņas aplūkojamas kopsakarā ar konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem.

Apkopojumam pamatā ir nolēmumi, kuri pieņemti laikā no 2017. gada janvāra līdz 2018.gada decembrim. Sagatavojot apkopojumu, tika pārskatīti aptuveni 220 nolēmumi, apkopojumā iekļautas atziņas no 115 nolēmumiem.

Atziņas ir sistematizētas pēc diviem kritērijiem – vispirms pēc administratīvo tiesību teorijas jautājumiem, pēc tam pēc tiesību nozares (jautājumu būtības). Tādējādi dažu nolēmumu atziņas, lietotāja ērtības labad, tiek atkārtotas abās nodaļās.

Apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļas konsultants Kaspars Kukmilks, sadarbojoties ar nodaļas vadītāju Anitu Zikmani, padomnieku Aleksandru Potaičuku un Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu.

Apkopojums “Administratīvajām tiesām pakļautie prasījumi: tiesu prakse 2017–2018” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības