Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka atbilde uz konferences pieteikto tēmu “Tiesu varas neatkarība – valstisks mērķis vai šaurs pašmērķis” šķiet vienkārša un pašsaprotama. Tiesu varas neatkarība ir valstiski nepieciešama, jo neatkarīga tiesa un neatkarīgi tiesneši ir vajadzīgi ikvienam valsts cilvēkam – ne tikai tam, kura dzīves sarežģījumu izlemj tiesa, bet arī tādam, kurš nekad nav nonācis saskarsmē ar tiesu. Priekšsēdētājs atgādināja, ka šo jautājumu tiesneši aktualizēja jau pirms diviem gadiem Tiesnešu konferencē, runājot par trīs neatkarības līmeņiem: ārējo neatkarību, tiesu sistēmas iekšējo neatkarību un katra tiesneša individuālo neatkarības pašnovērtējumu.

Runājot par tiesneša neatkarības pašvērtējumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja tiesnešus to sevī stiprināt arī caur mācīšanos no kolēģu un citu profesionālu autoritāšu dzīves pieredzes. Savukārt Tiesnešu biedrību aicināja būt tiesnešu atbalstam šajā ziņā un atsaucās uz Latvijas tiesu sistēmas pirmsākumu pieredzi, minot vienu no tā laika Tiesnešu biedrības iniciatīvām – priekšlasījumu ciklu organizēšanu tiesnešiem par dažādām, ne tikai juridiskām tēmām, kuru mērķis bija paplašināt tiesnešu interešu loku un stiprināt pašapziņu.

Latvijas Tiesnešu biedrības 90.gadadienai veltītajā konferencē ar priekšlasījumu par tiesnešu komunikācijas un neatkarības kopsakarībām uzstājās arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneša pienākumu izpildītāja Dzintra Balta.

Latvijas Tiesnešu biedrība, kas ir 1929.gadā dibinātās Tiesnešu biedrības pēctece, šobrīd apvieno vairāk nekā 200 Latvijas tiesnešus ar mērķi veicināt viņu garīgo, profesionālo, sociāli materiālo tiesību aizsardzību, nostiprināt tiesu varu un tās prestižu valstī.

Latvijas Tiesnešu biedrībā iesaistījusies arī daļa Augstākās tiesas tiesnešu.

Latvijas tiesnešu biedrības prezidents ir Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Juris Siliņš un viena no biedrības viceprezidentēm ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Rudīte Vīduša.