Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus*, visbiežāk minētie pārkāpumi, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, ir korupcija (90 %), valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (87 %) un amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (84 %). Taču ir arī citas jomas, kur pretlikumīgas darbības vai bezdarbība var izraisīt nopietnas sekas visai sabiedrībai.

Lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu uzlabot savu darba vidi un rūpēties par sabiedrības labklājību, ceļot trauksmi par pārkāpumiem un nejēdzībām, kas var apdraudēt sabiedrību, 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums. Tas paredz mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai.

“Nereti cilvēki, kuri darba vietā redz sabiedrības intereses apdraudošas darbības, nezina, ko ar šo informāciju iesākt, vai arī klusē, jo netic, ka var kaut ko ietekmēt. Taču klusējot un samierinoties mēs nedarām neko, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, turklāt savā ziņā riskējam kļūt līdzatbildīgi. Trauksmes celšana ir veids, kā ikviens var iesaistīties, lai padarītu Latvijas vidi tiesiskāku un sabiedrības dzīvi – labāku,” norāda Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte un viena no Trauksmes celšanas likumprojekta autorēm.

Likums gan neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai personisku interešu aizskārumu, taču trauksmi var un vajag celt, ja savā darba vidē sastopaties ar kādu no sekojošiem pārkāpumu veidiem.

• Amatpersonu pārkāpumi, korupcija, krāpšana, izšķērdēšana: piemēram, kukuļņemšana valsts institūcijā, aplokšņu algu maksāšana, nodokļu nemaksāšana, personiska labuma gūšana par valsts naudu utt.
• Publiskie iepirkumi, finanšu un kapitāla tirgus, konkurences pārkāpumi: piemēram, prettiesiski noslēgti iepirkuma līgumi, iepirkums par vairākkārt augstāku cenu, nekā tas īstenībā maksā utt.
• Veselības un pārtikas drošība, vide, būvniecība, darba drošība: piemēram, uzņēmums rada vides piesārņojumu, ražo veselībai bīstamu pārtiku, nopludina dabā ķīmiskas vielas vai būvē ēkas no nekvalitatīviem materiāliem.
• Sabiedriskās kārtības un cilvēktiesību pārkāpumi: piemēram, nepieļaujamas un cilvēka cieņu pazemojošas situācijas bērnunamos, slimnīcās un aprūpes iestādēs.

Kā celt trauksmi?

• Trauksmes celšanas likums paredz, ka visās iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot pārkāpumus darba vietā.
• Ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida. Katrā kompetentajā iestādē ir pieejama trauksmes celšanas kontaktpersona. Iestāžu kontaktpersonu saraksts un trauksmes celšanas iesnieguma veidlapa ir atrodama interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.
• Ja cilvēks nezina, kā rīkoties, palīdzību var meklēt Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā.
• Ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā, ja neviens neklausās vai arī nekas ilgstoši nemainās, var informēt plašāku sabiedrību, vēršoties pie medijiem, tomēr tas jādara, ievērojot likumu, uzsver Valsts kanceleja.

*Latvijas iedzīvotāju aptauja (N=700), Norstat, 2019. gada aprīlis.